2020. gada augusta nogalē notika Ekonomistu apvienības 2010 (EA) 27. Rudens konference, kas šoreiz bija veltīta Eiropas Savienības (ES) sniegtajām iespējām Latvijas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai.
“Lai arī 2020. gads Latvijas ekonomikai iesākās ļoti sekmīgi, covid-19 pandēmijas radītā bremzējošā ietekme ir jūtama arī pie mums. Zināms, ka nākamgad sākas jauns Eiropas Savienības fondu plānošanas periods 7 gadiem, kas Latvijai rādās būt samērā labvēlīgs. Vai mēs pratīsim šo finansējumu saprātīgi izmantot uzņēmumu un iedzīvotāju labā? Kas Latvijai darāms, lai paaugstinātu starptautisko konkurētspēju? Vai mums ir pietiekama kapacitāte pēc iespējas efektīvākam līdzekļu izlietojumam? Šie bija daži no jautājumiem, ko apvienība apsprieda savā ikgadējā konferencē,” saka EA prezidents Ojārs Kehris.
Konferencē uzstājās EA biedri – Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, parlamenta deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš un ekonomists Edmunds Krastiņš. Konferencē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.
V. Dombrovskis prezentēja Eiropas Savienības daudzgadu budžetu (2021. – 2027. gadam) un Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu. Viņš atklāja, ka Latvijas ekonomikai tie sniegs vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais finansējuma apjoms mūsu valstij. Finansējuma izlietojumam lielāks uzsvars liekams uz jaunajām politikas iniciatīvām, kas ļautu atjaunot ekonomikas izaugsmi, dotu priekšroku videi draudzīgiem un digitālajam laikmetam atbilstošiem risinājumiem un pārvarētu covid-19 krīzi.
M. Bondars informēja, ka bez šogad pieredzētās krīzes seku atveseļošanas pasākumiem, ES finansējums paredzēts Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai, ieguldījumiem veselības un izglītības nozarēs, zaļās ekonomikas veicināšanai, valsts pārvaldes kapacitātes celšanai, nabadzības risku novēršanai un mājokļu pieejamības veicināšanai.
A.T. Plešs pauda, ka ATR rezultātā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā Latvijā būs 42 pašvaldības. Sagaidāms, ka tas ļaus pašvaldībām kāpināt savu kapacitāti, gan efektīvai budžeta apguvei, gan ES naudas līdzekļu piesaistei. Jau šobrīd zināms, ka ATR ceļu programmas īstenošanai turpmākajiem trim gadiem paredzētas investīcijas 300 miljonu eiro apmērā. Vairums no jaunajās pašvaldībās ietilpstošajiem novadiem ir atraduši veidu konstruktīvai sadarbībai un attīstības plānošanai.
R. Zīle akcentēja, ka jādara viss, lai iedzīvotājus noturētu Latvijā. Nauda jāiegulda cilvēkresursos un jālauž Latvijas kā maza atalgojuma valsts statuss.
I. Šteinbuka papildināja, ka vēl šobrīd Latvijas uzņēmumu produktivitāte ir vērtējama kā zema, līdz ar to no šī aspekta joprojām ir daudz darāmā. Reizē ar produktivitātes celšanu, kāps arī atalgojums.
I. Šteinbuka kopā ar G. Krūmiņu ieskicēja savu devumu Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai”. 10 programmas ietvaros finansētu pētījumu, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību, aizsargāt iedzīvotājus un pēc iespējas ātrāk atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, rezultāti savu dienasgaismu ieraudzīs jau šī gada nogalē.
E. Krastiņš bija sagatavojis Baltijas valstu ekonomikas rādītāju salīdzinājumu. Dēļ Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līdzīgajiem izmēriem un darbības vides, ir iespējams labi spriest par to relatīvo attīstību. Kaut arī iezīmējušās dažas pozitīvas tendences un Latvijas ekonomika kopumā attīstījusies, tomēr atpaliekam no kaimiņiem un pietuvoties viņu sasniegumiem nav izdevies. Pieaudzis augstāku tehnoloģiju un pievienotās vērtības produkcijas īpatsvars ražošanā un eksportā, tomēr ražošanas apjomi neaug pietiekoši strauji. Darba ražīgums vairāk kā 10 gadus ir zemākais Baltijā, tikko sasniedzot 60% no ES vidējā.
Arī pakalpojumu eksportā atpaliekam no kaimiņiem. Agrākās līderpozīcijas finanšu pakalpojumu sniegšanā ir zaudētas un līdzīgs liktenis apdraud arī tranzīta nozari. Daļēji šos zaudējumus kompensē IKT pakalpojumu eksports.
Tāpat secināms, ka nodokļu celšanas iespējas teju ir izsmeltas, ņemot vērā to, ka vispārējās valdības ieņēmumu struktūra ir vienā līmenī ar Igauniju un augstāka nekā Lietuvā.
Jau tradicionāli EA Rudens konferencē apkopo biedru izteiktās iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes. No ekonomiskā viedokļa šis gads iesākās cerīgi, bet globālās pandēmijas radītās korekcijas tūrisma nozarē, apgrozījuma kritums tranzīta nozarē un nacionālā aviokompānija airBaltic vēl nav paguvusi pilnvērtīgi pacelties, tādēļ biedri prognozē, ka IKP 2020. gadā būs negatīvs – 6,5%.
Vērtējot nākamo, 2021. gadu, ekonomisti joprojām saskata lielu nenoteiktību, bet cerot uz rūpniecības attīstību Eiropas valstīs un augstāku gatavības līmeni potenciālajam COVID-19 otrajam vilnim, sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsme vismaz 3,6% apjomā.