Jomas izpētes vadītājs – ekonomists Juris Cebulis.
Vērtēts: Veselības aprūpe, vide, sociālie pakalpojumi, sociālā apdrošināšana, demogrāfija.
VESELĪBA
Par svarīgāko izaicinājumu uzskatāma veselības reforma. Vai partijas plāno veselības pārvaldības sistēmas pilnveidošanu, ieskaitot ieguldījumus infrastruktūrā, aprīkojumā, informācijas sistēmās un cilvēkresursos, progresīvu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu ieviešanu un veselības aprūpes finansējuma reformas? Vai arī vienkārši sola labāku aprūpi pacientiem un lielākas algas mediķiem, nepamatojot, kā to panāks?
Veselības reformai savās programmā ir pieskārušās visas apskatāmās partijas. Detalizētus un visus nozares aspektus aptverošus priekšlikumus veselības reformai ir sniegušas ZZS, NA un Attīstībai/Par! – savās garajās programmās. Visās trijās minēta uz rezultātu vērsta veselības aprūpe, kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidošana, e-veselības sistēmas pilnveidošana, zāļu cenu samazināšana, kā arī citi priekšlikumi sistēmas uzlabošanai. Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību visā Latvijā un vienotus Nacionālās veselības standartus savā programmā min arī JV.
Vairākas partijas sola uzlabot ģimenes ārstu darbu, tai skaitā minēti: birokrātiskā sloga samazināšana un finansējuma palielināšana (KPV LV), bezmaksas kvalifikācija un sertifikācija (ZZS), prakšu sistēmas sakārtošana (ZZS), kvalitātes kritēriju noteikšana atbilstoši pacientu veselības rādītājiem (JKP), sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšana (NA).
Divas partijas sola pastiprinātu uzmanību pievērst izplatītākajām slimību jomām – sirds un asinsvadu slimības, mātes un bērna veselība, onkoloģija un garīgā veselība (ZZS, NA).
Partijas sola uzlabojumus veselības aprūpes pieejamībā: pacientu iemaksu samazināšana (ZZS, Saskaņa, NA), pakalpojumu pieejamība, rindu samazināšana (ZZS, Saskaņa, NA, PAR). Veselības aprūpes pieejamību lauku reģionos sola NA un LRA.
Partijas sola uzlabojumus zāļu pieejamībā un zāļu cenu samazināšanu: centralizēti iepirkumi (Attīstībai/Par!, ZZS), ģenērisko zāļu pieejamību (Attīstībai/Par!, ZZS), godīga konkurence (JV), pārrunas ar zāļu ražotājiem (JKP), PVN samazināšana zālēm (LRA), bezrecepšu medikamentu pieejamību mazumtirdzniecības vietās (KPV).
Profilakses programmas sola Attīstībai/Par!, JV un ZZS.
Diskutabls ir ZZS un Saskaņas priekšlikums par pašvaldību aptieku izveidošanu, kas būtu publiskā sektora iejaukšanās tirgū.
Attiecībā uz nozares kopējo finansējumu Attīstībai/Par! sola to 10 gados palielināt līdz 10% no IKP, bet Saskaņa sola to palielināt līdz 7% no IKP.
Par veselības apdrošināšanas modeli: Attīstībai/Par! sola apturēt 2018. gadā ieviesto apdrošināšanas modeli, kas izslēdz vairākas iedzīvotāju grupas no paplašinātā pakalpojumu groza saņemšanas, ja vien tie neveic papildus maksājumus. Savukārt, JV piedāvā valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, bet NA – obligātu veselības apdrošināšanu, izskatot iespēju pāriet uz privātu apdrošināšanas modeli. Tomēr neviena no programmām sīkāk nepaskaidro savus priekšlikumus.
SOCIĀLIE PAKALPOJUMI
Attīstībai/Par! piedāvā izveidot integrētu sociālās un veselības aprūpes modeli senioriem, minimālā ienākuma līmeņa pieeju sociālās palīdzības sistēmā.
Vairākas partijas sola turpināt sociālās aprūpes deinstitucionalizācijas programmu un palielināt atbalstu audžuģimenēm (Attīstībai/Par!, ZZS, JV, NA, LRA).
Partijas sola lielāku atbalstu invalīdiem (Attīstībai/Par!, ZZS, NA, JV), tai skaitā vienkāršot procedūru invaliditātes piešķiršanai (ZZS).
Saskaņa sola stiprināt sociālo palīdzību aizsardzības un iekšlietu jomas darbiniekiem, ZZS sola izvērtēt izdienas pensiju sistēmu, taču nav paskaidrots, ar kādu mērķi.
SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA UN PENSIJU SISTĒMA
Attīstībai/Par! sola ieviest jaunu pensiju sistēmu no 2030. gada ar vispārēju pamatpensiju minimālās algas apmērā, ZZS sola izvērtēt pensiju sistēmu vidējā un ilgtermiņā.
NA, JV, LRA sola palielināt pensiju neapliekamo minimumu.
Saskaņa sola pensiju indeksēšanu un paaudžu solidaritātes elementus (kuri abi darbojas jau tagad), kā arī būtiski palielināt pensijas.
KPV, LRA sola ieviest pensiju mantošanas principu.
DEMOGRĀFIJA
Demogrāfijai savās programmās ir pievērsušās visas partijas.
Populārākās tēmas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem un no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijai. Nepopulāra ir imigrācijas tēma.
Atbalsta programmas un finansējumu ģimenēm sola Attīstībai/Par! (atbalsts visā bērnu audzināšanas un izglītošanas ciklā, atbalsts viena vecāka ģimenēm), ZZS (mājokļu atbalsts, bērnudārzi, zīdaiņu pūriņš, daļēja laika darba iespējas pēcdzemdību periodā), Saskaņa (lielāks pabalsts par otro bērnu), NA (mājokļu programma, iemaksas pensijas kapitālā bērna kopšanas laikā, atbalsts viena vecāka ģimenēm), JV (mājokļu programma), JKP, (ģimenes pabalsts), KPV (bērnudārzu centralizācija).
Atbalstu latviešu diasporai un tās pārstāvju remigrācijai sola Attīstībai/Par!, NA, JV, LRA. Vienīgi Attīstībai/Par! plāno gudras imigrācijas programmu, pārējās partijas imigrācijas jautājumus nepiemin.
VIDE
Vides aizsardzībai savās programmās pievērsušās Attīstībai/Par!, ZZS, NA, JV.
Atkritumu otrreizēju izmantošanu sola veicināt Attīstībai/Par! (aprites ekonomika, depozītu sistēma), ZZS (sadzīves atkritumu vispārēja šķirošana), NA (atkritumu dalītā vākšana, riepu pārstrāde), JV (aprites ekonomika, depozītu sistēma).
Samazināt izmešus un atkritumus sola Attīstībai/Par! (pārtikas atkritumu un vides piesārņojuma samazināšana, vides izglītība), ZZS (slēgti procesi kravu pārkraušanai ostās, centralizēti komunālie pakalpojumi, veicināt elektrotransporta izmantošanu, energoefektivitāte, sabiedrības motivēšana, nodokļu stimuli), NA (atbalsts ūdenssaimniecības un kanalizācijas projektiem), JV (CO₂ neitrāla ekonomika, energoefektivitāte).
Programmās minēta arī ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un mežu politika (Attīstībai/Par!), bioloģiskā pārtika (ZZS), plašākas kompensācijas zemes īpašniekiem par ierobežojumiem aizsargātajās teritorijās (NA).
| Partija | Ilgtspēja | Saturība |
| Jaunā konservatīvā partija | 70% | 70% |
| Nacionālā apvienība | 90% | 80% |
| Saskaņa | 60% | 70% |
| Attīstībai/Par! | 90% | 80% |
| Latvijas Reģionu Apvienība | 50% | 60% |
| Jaunā VIENOTĪBA | 70% | 70% |
| Politiskā partija “KPV LV” | 60% | 60% |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 90% | 70% |
PARTIJU PROGRAMMAS
JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
Īsajā programmā vairāk pievērsusies veselības aprūpei, norādot uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, tai pakārtojot gan finansējumu, gan ārstu kvalitātes kritērijus. Finansiālo atbalstu prioritāri – primārajai aprūpei un profilaksei – riska grupām. Palielinās algas gan ārstiem, gan māsiņām, samazinās medikamentu cenas.
Rūpēsies arī par demogrāfiju, nosakot lielāku ģimenes pabalstu par katru nākamo bērnu (50€, 100€, 150€).
Piedāvātie risinājumi ir ilgtspējīgi, taču programmā vispār nav pieminēta ne sociālā sfēra, ne vides aizsardzība, kas samazina vērtējumu. No satura viedokļa piedāvātie risinājumi nedod pietiekamu skaidrojumu par to īstenošanu.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Īsā programma aptver vienīgi apvienības svarīgākās politiskās prioritātes, un, piemēram, veselības aprūpe īsajā programmā vispār nav pieminēta. Šāda pieeja varētu būt pamatā apvienības apgalvojumam, ka ir sasniegti 80% no iepriekš izvirzītajiem mērķiem.
Tomēr apvienības plašā programma novērš īsās programmas nepilnības un aptver visas aktivitāšu jomas. Veselības aprūpes jomā programmā aprakstīts plašs pasākumu klāsts sistēmas efektivitātes, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, tostarp atsaucoties uz Latvijas pasūtīto Pasaules bankas 2016. gada pētījumu. Piedāvātie risinājumi ir ilgtspējīgi, jo paredz sistēmas reformēšanu, nevis naudas iepludināšanu esošā sistēmā. Papildus piedāvātas jaunas alternatīvas aprūpes metodes, kā telemedicīna un televeselība.
Sociālā politika būs vērsta uz atbalstu invalīdiem, kā arī pensijas neapliekamā minimuma palielināšanu, pensiju apmēra palielināšanu. Piedāvātie risinājumi ir ilgtspējīgi, taču nav pārliecības par finansējuma pietiekamību visām apsolītajām prioritātēm.
Demogrāfijā galvenā uzmanība veltīta latviešu īpatsvara pieaugumam (tostarp atbalsts jaunajām ģimenēm, diasporai), nepieļaujot bezatbildīgu imigrācijas politiku. Piedāvātie risinājumi veicinās Latvijas kā nacionālas valsts attīstību, taču neuzlabo valsts demogrāfiskās situācijas ekonomiskos aspektus (darbaspēks, zināšanu apmaiņa utt.)
Vides jautājumos programma ir vērsta uz resursu efektīvu un atbildīgu izmantošanu, veicinot zaļās ekonomikas attīstību, ekoinovācijas un saglabājot tīru apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību iedzīvotāju augstākai dzīves kvalitātei.
Pamatā NA programmā paredzētie risinājumi atbilst ilgtspējīgas attīstības modelim, taču ne visi risinājumi ir pietiekami detalizēti paskaidroti, piemēram, nav informācijas par sociālās apdrošināšanas modeļa ilgtspēju. Tāpat arī demogrāfijā politiskie apsvērumi prevalē pār ekonomiskajiem.
SASKAŅA
Ņemot vērā īsās programmas apjoma ierobežojumus, priekšlikumi veselības jomā ir ļoti konspektīvi – tiek piedāvāts izveidot iedzīvotājiem un mediķiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu, sīkāk nepaskaidrojot, kas ar to domāts. Priekšlikums par resursu racionālu izmantošanu ir atbalstāms, taču nepietiekams jomas attīstības nodrošināšanai. Pakalpojumu pieejamības uzlabošana un pacientu līdzmaksājumu samazināšana ir atbalstāmi, taču programmā nav nekas minēts par segumu – kā to paveiks un kur ņems finansējumu.
Sociālo pakalpojumu sfērā bezmaksas ēdināšana visiem skolu un bērnudārzu audzēkņiem, kā arī bezmaksas starppilsētu transports visiem skolēniem un pensionāriem nav ilgtspējīgi risinājumi, pie kam programmā nav norādīti avoti budžeta izdevumu palielināšanai.
Sociālās apdrošināšanas jomā tiek piedāvāta pensiju indeksācija un paaudžu solidaritātes princips, kuri abi darbojas jau tagad. Nav paskaidrots, vai kaut kas tiks mainīts.
Dzimstības pieauguma veicināšana ir atbalstāma, taču nav norādīts, kā to panāks.
Par vides jautājumiem programmā nav minēts nekas.
Piedāvātie risinājumi tikai daļēji atbilst ilgtspējīgas attīstības modelim, pie kam daudziem risinājumiem ir nepieciešams finansiālais segums, par kura iegūšanu programmā nav minēts.
ATTĪSTĪBAI/PAR!
Garajā programmā doti izvērsti priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai – novērtējumos balstīta aprūpe, kvalitātes novērtēšanas sistēma, pakalpojumu pieejamība un definēts apjoms, piekļuve pacienta datiem digitālā formā. Finansējums 10 gadu laikā pieaug līdz 10% no IKP. Veselības veicināšanas, profilakses un atkarību kaitējuma novēršanas programmas.
Partija iebilst pret nupat apstiprināto veselības apdrošināšanas modeli, kas lielai daļai iedzīvotāju (nemaksā VSOA maksājumus) liek veikt atsevišķu papildus veselības gada maksājumu, lai saņemtu paplašināto veselības pakalpojumu grozu. Tomēr nav aprakstīts modelis, kuru vēlas redzēt partija.
Sociālajā palīdzībā piedāvā minimālā ienākuma līmeņa pieeju, integrētu sociālās un veselības aprūpes modeli senioriem, kas ir jauni risinājumi nozarē.
Arī sociālajā apdrošināšanā piedāvā jaunu modeli no 2030.gada – vispārējā pamatpensija minimālās algas apmērā.
Demogrāfija – atbalsts visā bērnu audzināšanas un izglītošanas ciklā, atbalsts viena vecāka ģimenēm.
Vides aizsardzība – aprites ekonomika, depozīta sistēma, piesārņojuma samazināšana, vides izglītība, zaļais iepirkums. Kas nav citās programmās: zemes ilgtspējīga apsaimniekošana un ilgtspējīga mežu politika.
Šī programma piedāvā visvairāk jaunu ilgtspējīgu risinājumu, kas varētu uzlabot šīs jomas attīstību. Piedāvātie risinājumi atbilst kopējiem partijas uzstādījumiem, to finansēšanai programma kopumā paredz nodokļu sloga palielināšanu līdz 35% no IKP, kas varētu būt grūti sasniedzams tuvākajos gados.
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Īsās programmas formātā veselībai veltīti tikai divi solījumi – kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība reģionos un 5% PVN medikamentiem. Pirmais ir deklaratīvs, kas neļauj spriest ne par risinājuma saturu, ne iespēju realizēt. PVN samazināšana no 12% uz 5% teorētiski ir iespējama, taču tai būs nenozīmīga ietekme uz zāļu cenām.
Sociālajā jomā – tiks stiprināts profesionālo audžuģimeņu institūts, pensiju neapliekamais minimums tiks pacelts līdz minimālās algas līmenim, kā arī plānots ieviest otrā līmeņa pensiju mantošanu un tiesības atraitņiem saņemt daļu no aizgājēja pensijas. Pēdējie priekšlikumi nepalielina pensiju fonda apmēru, tāpēc ir realizējami tikai, attiecīgi precizējot pensiju aprēķina formulas.
Demogrāfija – depopulācijas apturēšana ir deklaratīvs solījums. Minēts arī atbalsts diasporai.
Vides jautājumi programmā nav minēti.
Programma piedāvājums ir ļoti fragmentārs, pieskaroties tikai atsevišķiem jomas jautājumiem, pie kam nav iespējams pārliecināties, ka arī šo piedāvājumu būs iespējams izpildīt.
JAUNĀ VIENOTĪBA
Īsā programma sava formāta ietvaros piedāvā nelielu skaitu risinājumu. Veselība – vienoti Nacionālās veselības standarti un valsts veselības apdrošināšanas sistēma (nauda seko pakalpojumam), bezmaksas veselības profilakse, godīga konkurence zāļu tirgū (nav paskaidrots, kā pēdējo panāks). Ilgtspējīgi risinājumi, taču piedāvājums ir pārāk konspektīvs, lai varētu spriest par jomas attīstību kopumā.
Sociālajā jomā paredzēts turpināt deinstitucionalizāciju (bērni – ģimenēs) un pārrēķināt pabalstus pensionāriem ar invaliditāti, kā arī palielināt neapliekamo minimumu pensijām.
Demogrāfija – plašāka mājokļu programma un atbalsts diasporai, atgriežoties Latvijā – būtībā esošo programmu turpināšana.
Vide – minēti svarīgākie uzdevumi: aprites ekonomika (depozītu sistēma), energoefektivitāte (atjaunīgo resursu tehnoloģijas) un CO₂ neitrāla ekonomika.
Kopumā – piedāvātie risinājumi ir ilgtspējīgi, taču veselībā un sociālajā jomā ir pārāk konspektīvi, lai spriestu par programmas kopējo ietekmi, kā arī piedāvāts turpināt jau uzsāktos darbus.
POLITISKĀ PARTIJA “KPV LV”
Papildus īsajai programmai partija savā mājaslapā detalizē 13 svarīgākos uzdevumus, no kuriem 3 uzdevumi attiecas uz apskatāmo jomu (ģimenes ārstu prakses, zāļu cenas, bērnudārzi), taču neaptver to pilnībā.
Veselība – ģimenes ārstu darbības uzlabošana (lielāks finansējums, mazāka birokrātija, vairāk ārstu, labāka ārstēšana) ir skatīta vairāk no pacienta viedokļa, nemēģinot iedziļināties sistēmiskajās problēmās, kas jāatrisina pakalpojuma uzlabošanai. “Bezrecepšu medikamenti vairumtirdzniecības vietās” ir radikāls priekšlikums, kas mainītu Farmācijas likuma pašreizējo konceptu, ka zāļu pārdošana ir farmaceitisks pakalpojums, nevis tirdzniecības pakalpojums. Šķiet, ka realizējams, jo pašreizējais ierobežojums aizsargā vairāk farmaceitus, nekā pacientus.
Sociālajā jomā viens priekšlikums – mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus – nebūtiska izmaiņa sistēmā, jo nemaina kopējo pensiju fonda apmēru.
Demogrāfija – visiem valsts bērnudārziem jānonāk valsts pārziņā, nepieciešama vienota, centralizēta un valsts noteikta politika – pareizi konstatēta problēma – bērnudārzu nepieejamība, taču piedāvātais risinājums ir sarežģīts no īstenošanas viedokļa (valsts un pašvaldību funkciju pārdale), turklāt neprecīzi formulēts (acīmredzot domāts valsts pārziņā nodot pašvaldību bērnudārzus).
Vides jautājumi programmā nav minēti.
KPV LV populistiskā pieeja – uzskaitīt un risināt atsevišķas sabiedrībai aktuālas problēmas – ir piemērota atpazīstamības celšanai un savas pozīcijas reklamēšanai, taču neliecina par partijas spēju kļūt par premjerministra partiju. Šāda programma nav uzskatāma par ilgtspējīgu.
ZZS
Gan īsajā, gan garajā programmā ir pievērsta uzmanība veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai. Minēti gan priekšlikumi par ģimenes ārstu praksēm, ambulatoro un stacionāro aprūpi, uz rezultātu vērstiem pakalpojumiem, prioritārajām slimību jomām, e‑veselības attīstībai, medikamentu apgādes sistēmai, ārstu un darbinieku motivācijas paaugstināšanu, ātros pacientu ceļus diagnosticētajiem gadījumiem. Daži priekšlikumi būtu diskutējami, kā piemēram, personāla trūkuma gadījumos farmaceiti, ārstu palīgi var pildīt daļu no ārstu funkcijām (sistēmas graušana) un pašvaldību aptiekas vietās, kur nav privāto (iejaukšanās tirgū). Piedāvātas dažādas iniciatīvas – aktīva dzīvesveida popularizēšana, tautas sports, izglītojošas programmas, bezmaksas profilaktiskās pārbaudes komplektā ar obligātajām veselības pārbaudēm.
Sociālajā jomā kopā ar deklaratīviem solījumiem – programmu apjomu pieaugums – piedāvāti arī jauninājumi: vienkāršota procedūra invaliditātes piešķiršanai, pakalpojumu sertifikāti pabalstu vietā, atbalsts atpaliekošo teritoriju iedzīvotājiem. Tāpat piedāvāts izvērtēt gan pensiju, gan izdienas pensiju sistēmu – šis vairāk darbības pieteikums, nevis darbība. Pensiju administrācijas pilnveide un zemu izmaksu otrā līmeņa pensiju fonds nav sīkāk paskaidroti, tāpēc nevar novērtēt to īstenošanas iespējas.
Demogrāfija – atbalsts jaunajām ģimenēm (mājokļi, bērnudārzi), zīdaiņa pūriņš, daļēja darba laika iespējas pēcdzemdību periodā.
Plašs priekšlikumu klāsts vides jomā: atbalsts bioloģiskajai pārtikai, pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi, ekosistēmu aizsardzība, vides monitorings, slēgti procesi ostās, centralizētie komunālie pakalpojumi, atkritumu šķirošana, atbalsts elektrotransportam, degradēto objektu sakārtošana. Vienlaikus aicināts atrast kompromisu starp dabas resursu aizsardzību un apsaimniekošanu, kā arī palielināt kompensācijas īpašniekiem par zemes apsaimniekošanas ierobežojumiem – ilustrē dilemmu starp apvienībā ietilpstošo partiju interesēm.
Kopumā ZZS programma apskatītajās jomās ir ļoti plaša un detalizēta, taču rada iespaidu, ka daudzos jautājumos ir zināma problēma, bet nav risinājuma (izvērtēsim), kā arī izteikti priekšlikumi, kuriem nav finansiāla seguma. Vides jautājumos brīdināts par nepieciešamajiem kompromisiem starp resursu aizsardzību un apsaimniekošanu.