Ekonomistu apvienības valdes loceklis Edmunds Krastiņš izstrādājis vēsturisku eseju Kāpēc Latvija nevar labāk? Kāpēc Latvija nevar labāk
Citāts no esejas:
Ko darīt?
Tomēr, kas ir tie instrumenti, ar ko pārmaiņas Latvijā iespējams panākt?
Pirmkārt, politiskās nācijas veidošana. Līdz šim krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji atradās starp diviem poliem identitātes veidošanā, kā raksta Českins: “No vienas puses, viņi dzīvo, strādā, mācās mūsdienu Latvijā un ir pakļauti Latvijas valsts nacionālajam diskursam .. No otras puses, daudzi no viņiem apdzīvo mediju un kultūras telpu, kura viņus pakļauj Krievijas valsts naratīviem un diskursam.”2 Līdzšinējā integrācijas politika nav pierādījusi savu efektivitāti, taču var cerēt, ka pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai šo pretrunīgo situāciju var mainīt par labu Latvijas diskursam. Manuprāt, turpinot pastāvēt spēcīgi izteiktai divkopienu sabiedrībai, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevarēs veiksmīgi attīstīties. Un te nelīdzēs paļaušanās uz tādiem lozungiem kā “Mums jābūt saimniekiem savā zemē” vai mazvērtības kompleksu izpausmēm auto uzlīmju “Latvietis” formā. Tomēr, lai politiskā nācija veiksmīgi veidotos, jāatrod vairākumam pievilcīgs tās saturs un forma.
Otrkārt, būtiska izglītības pārveidošana. Ar izglītības palīdzību var iedibināt vienotu vērtību sistēmu, racionalitāti, savstarpēju uzticēšanos, palīdzēt veidot politisko nāciju. Svarīgākais ir beidzot nonākt pie nacionāli nesašķeltas izglītības sistēmas, bez segregācijas divās pretrunīgās daļās. Īstermiņā šādas pārmaiņas varētu nepatikt ne krievvalodīgajiem, ne latviešiem, tomēr ilgākā laikā tas dotu būtisku labumu. Ne mazāk svarīgi, lai skola un augstskola gatavotu modernās pasaules prasībām atbilstošus, konkurētspējīgus absolventus.
Treškārt, valsts nostāja. Valstij jāieņem skaidra nostāja vērtību un komunikācijas jautājumos, iedibinot un uzturot civilizētai valstij atbilstošu kultūru dažādās jomās: uzņēmējdarbībā, cilvēku, uzņēmumu un valsts attiecībās.
Neviens no šiem uzdevumiem nav vienkāršs, un to īstenošanai traucēs pastāvošā sabiedrības struktūra un tās iedibinājusies kultūra. Tomēr bez to īstenošanas nebūs iespējama ilgtspējīga Latvijas attīstība.
Versija angļū valodā pieejama: