2021. gada maijā apvienības biedri sanāca uz ikgadējo konferenci, kura jau otro gadu notika attālināti. Konferencē biedri pārrunāja Latvijas ekonomikas pašreizējo stāvokli un pandēmijas ietekmi, dalījās viedokļos par nākotnes prognozēm, kā arī pārrunāja politiskās norises.
Valdes locekļu ievēlēšana
Pavasara konferencē tika papildināta arī apvienības valde, kurā šobrīd ir Roberts Zīle, Edmunds Krakstiņš, Dzintars Kalniņš, Mārtiņš Bondars un apvienības prezidents Ojārs Kehris. Biedri vienbalsīgi nolēma par biedru Jura Pūces un Māra Avotiņa iekļaušanu valdē.
Rail Baltica projekta aktualitātes
Lai pastāstītu par projekta Rail Baltica aktualitātēm un nākotnes redzējumu, pavasara konferencē viesojās RB Rail izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, kā arī RB Rail biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens.
Agnis Driksna ekonomistus iepazīstināja ar projekta pārvaldības struktūru un statusu 2021. gadā, iezīmējot, ka visās trīs Baltijas valstīs notiek aktīvi projektēšanas darbi pamattrasē, savukārt divos posmos – no Kauņas Viļņai un no Kauņas līdz Polijas robežai tiek veikta speciālo plānu izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējums, lai 2022. gadā varētu uzsākt projektēšanu. Visās trīs valstīs ir sākušies būvdarbi, attīstot pasažieru un kravas termināļus, t.sk. reģionālās stacijas.
Komentējot projekta izlietoto budžetu, Driksna iezīmēja, ka no pieejamajiem 1,2 miljardiem eiro, pašreiz līgumi ir noslēgti par 675 miljoniem eiro jeb 60% no kopējās summas. Projekta izstrādē iesaistīti 217 vietējie uzņēmumi, kā arī 50 uzņēmumi no Eiropas savienības un ārpus tās robežām.
Iezīmējot 2021. gada projekta prioritātes, Driksna izcēla nepieciešamību definēt skaidru projekta plānu, laika grafiku un sasinhronizēt to ar pieejamo finansējumu – tā apjomu un saņemšanas laiku. Kā arī definēt prioritāro secību, kā projekts tiek īstenots. Tāpat šogad plānota arī dzelzceļa materiālu un komponenšu iegādes organizēšana pamattrases būvniecībai, kā arī projektēšanas un būvniecības iepirkumi dzelzceļa sistēmām. Plānots arī palielināt esošo būvdarbu tempu visās Baltijas valstīs.
Iezīmējot izaicinājumus Driksna izcēla nepieciešamību plānot darbus, lai darbinieku piesaistes ziņā nekonkurētu starp valstīm, kā arī neradītu ekonomikas pārkaršanu, bet tā vietā pakāpenisku un sabalansētu attīstības plānu vairāku gadu garumā.
Kaspars Briškens iezīmēja projekta ekonomiskos aspektus, izceļot plānoto pasažieru un kravu kustības apmērus, kā arī projekta sniegtos ieguvumus – 5 miljoni pasažieru, 15 miljoni tonnu kravas pārvadājumi, satiksmes drošība, ceļošanas laika ietaupījums, vides saudzēšana, trokšņu piesārņojumu mazināšana, 13 000 jaunas darba vietas un 6 miljardu fiskālais stimuls.
Ekonomists Briškens iezīmēja arī ekonomiskā koridora kritiskos priekšnosacījumus, lai maksimāli izmantotu Rail Baltica kā ekonomiskās attīstības projektu. Briškens izcēla tādus priekšnosacījumus kā veiksmīga infrastruktūras pārvaldība, efektīvi funkcionējošs tirgus, attīstīts pārvadājumu tirgus un nepieciešamie katalītiskie efekti.
Pilnā prezentācija:
Rail Baltica_Ekonomistu apvieniba 21.05.2021
Pētījums “No betona uz cilvēku”
Ekonomisti pārrunāja arī jaunākā pētījuma “No betona uz cilvēku” galvenās atziņas, kuru prezentēja pētījuma līdzautors Elmārs Kehris.
Elmārs Kehris iezīmēja, ka kopumā no ES 2021.–2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tostarp Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām.
Pētījumā secināts, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir sliktākas nekā vidēji ES un rādītāji pēdējo gadu laikā neuzlabojas. Latvijā ir zemākais doktora grādu ieguvušo personu skaits pret iedzīvotāju skaitu ES, un ir salīdzinoši maz augsti kvalificētu zinātnieku. Latvijā vēl joprojām ģimenē jāstrādā abiem vecākiem, lai nodrošinātu tādu pašu atdevi, kā ES vidēji spēj nodrošināt viens strādājošs cilvēks gada laikā. Latvijas ekonomikā ievērojami liels darba vietu skaits ir nozarēs ar zemu produktivitātes un zināšanu intensitātes līmeni. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst darbinieki ar satura izprašanas un informācijas apstrādes prasmēm, kā arī zināšanām datoru, elektronikas, matemātikas un inženierzinātņu jomā. Savukārt zināšanas būvniecības un pārtikas ražošanas jomā darbaspēka tirgū ir brīvi pieejamas. Tāpat piedāvājums darba tirgū pārsniedz pieprasījumu pēc darbiniekiem ar labi attīstītām fiziskām spējām.
Kehris uzsvēra, ka Eiropas zaļā un digitālā ekonomika tiks veidota uz modernām nozarēm, kuru pamatā būs jaunas zināšanas un prasmes, līdz ar to Ekonomistu apvienību satrauc tas, ka publiskais sektors pēc inerces turpina strādāt pēc vecajiem principiem – prioritāri resursus novirzot nevis cilvēkkapitālam, bet gan “betonam”.
Pētījuma “Koronaekonomika” pirmlasījums
Konferencē notika arī SSE Rīga Ekonomikas departamenta vadītāja Mortena Hansena pētījuma “Coronanomics in Latvia: Impact, policy response and the return to growth pirmlasījums. Pētījuma prezentācija paredzēta 2021. gada jūnijā.
Nākamā apvienības konference notiks augustā.