Jaunās vienotības premjerministra amata kandidāts ir Krišjānis Kariņš, finanšu ministra amata kandidāts – Jānis Reirs, ekonomikas ministra amata kandidāts – Arvils Ašeradens.
Vērtējuma galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo amatu kandidātiem, izvērtēt viņu profesionālo un politisko kapacitāti ieņemt šos amatus, kā arī reputāciju un līdera potenciālu.
Vērtēšanas procesā uzaicināti eksperti – personāla atlases firmas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, žurnāliste Anna Ūdre, Amerikas Latviešu apvienības valdes loceklis, uzņēmējs Mārtiņš Andersons un politologs Ivars Ījabs.
* PIEREDZE CILVĒKU UN PROCESU VADĪBĀ
- ZAĻŠ: pārliecinoša pieredze komandas un procesu vadībā / lielas organizācijas vadības komandas loceklis;
- DZELTENS: ir pieredze zemāka līmeņa vadības amatos;
- SARKANS: nav pieredzes /maza pieredze vadības amatos.
** KOMPETENCE JOMĀ
- ZAĻŠ: politiskās un saimnieciskās vadības kompetence;
- DZELTENS: kompetence nepilnīga;
- SARKANS: trūkst datu par vērā ņemamu kompetenci / nav šādas pieredzes.
*** AKADĒMISKĀ IZGLĪTĪBA
- ZAĻŠ: izglītība iegūta starptautiski atpazīstamā mācību iestādē / doktora grāds attiecīgajā jomā / divas augstākās izglītības;
- DZELTENS: augstākā izglītība citā nozarē / jomai atbilstošs grāds mācību iestādē, kas nav starptautiski atpazīstama;
- SARKANS: izglītība iegūta citā jomā / tādas nav.
**** POLITISKĀ PIEREDZE
- ZAĻŠ: ievērojama politiskā pieredze;
- DZELTENS: ierobežota politiskā pieredze;
- SARKANS: nav / pavisam neliela politiskā pieredze.
Krišjānis Kariņš, “Jaunā Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidāts
Krišjānim Kariņam ir būtiska, ilggadēja pieredze politikā, esot Eiroparlamenta (EP) deputātam kopš 2009. gada, kur viņš ir veiksmīgi virzījis likumprojektus, strādājot vairākās komitejās un EP darba grupās, kā arī esot 8. un 9. Saeimas deputātam. Tomēr pieredze cilvēku un procesu vadībā K. Kariņam ir daļēja.
Lai arī premjera amata kandidātam izglītība nav iegūta attiecīgajā jomā, proti, ekonomikā, finansēs vai politikas zinātnē, K. Kariņam ir doktora grāds valodniecībā starptautiski augsti vērtētā universitātē, kā arī spējas brīvi runāt angļu un vācu, kā arī daļēji franču un krievu valodās.
Atbildot uz Ekonomistu apvienības jautājumiem, kā piemēru sarežģītām situācijām cilvēku/procesu vadībā K. Kariņš min pieņemtos likumprojektus Eiropas elektroenerģijas iekšējo tirgus sakarā, kas tika pieņemti, neņemot vērā lielo pretestību no dažādām dalībvalstīm. “Esmu panācis, ka likumprojekti ir pieņemti EP, un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja man ir devusi mandātu pārstāvēt Parlamenta viedokli sarunās ar dalībvalstīm par likumu gala redakciju, kas jāpieņem līdz šīgada beigām,” skaidroja premjera kandidāts. Par pārmaiņām, ko vēlas ieviest, startējot 13. Saeimas vēlēšanās, K. Kariņš min komunikācijas uzlabošanu un lielāku sabiedriskās atbildības veicināšanu. “Mana pārliecība ir, ka valsts kalpo cilvēkam, t.sk. uzņēmējiem, nevis otrādi. Tie nav tukši vārdi – mums tiešām ar steigu ir jāuzlabo tas, kā valsts komunicē un sadarbojas ar saviem iedzīvotājiem,” atbildē teic deputāts.
Jānis Reirs, “Jaunā Vienotība” finanšu ministra amata kandidāts
Jānim Reiram ir būtiska pieredze cilvēku un procesu vadībā, savulaik esot Dobeles ķīmiskās rūpnīcas “Spodrība” valdes priekšsēdētājam, uzņēmuma “Prudentia” direktoram, “Trasta komercbankas” valdes loceklim un viceprezidentam, kā arī ieņemot citus amatus vadības struktūrās gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Reiram ir ievērojama politiskā pieredze, kā arī kompetence attiecīgajā, jomā, tomēr trūkst izglītības starptautiski atzītā mācību iestādē un/vai doktora grāda attiecīgajā jomā (1990. gadā iegūts ekonomista diploms Latvijas Universitātē).
Atbildot uz Ekonomistu apvienības jautājumiem, kā vienus no saviem veiksmīgākajiem darbiem J. Reirs skaidro, ka, esot finanšu ministra amatā, “ir ieviesta jauna pieeja ar pašvaldību jomu saistītu jautājumu risināšanā, piemēram, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis izstrādāts, primāri balstoties uz pašvaldību vadītāju ieteikumu bāzes”, tomēr kandidāts neizvērš atbildes par to, kā personiski uzņēmies procesu vadību vai pieņēmis drosmīgus lēmumus.
Arvils Ašeradens, “Jaunā Vienotība” ekonomikas ministra amata kandidāts
Arvils Ašeradens šajā amatā strādājis kopš 2016. gada, iepriekš ieņemot parlamentārā sekretāra amatu finanšu un labklājības ministrijās. Kandidātam netrūkst pieredzes politikā un kompetences attiecīgā jomā. Tagadējais ekonomikas ministrs ir pieredzējis cilvēku un procesu vadībā, vairākus gadus strādājot lielu organizāciju vadībā, piemēram, kā laikraksta “Diena” direktors un SIA poligrāfijas grupas “Mūkusala” valdes priekšsēdētājs. Vērtējot akadēmisko pieredzi, secinājām, ka ekonomikas ministra amata kandidātam būtu vēlama augstākā izglītība finanšu vai ekonomikas jomās papildus esošajam Latvijas universitātes ekonomiskā ģeogrāfa maģistra grādam.
Atbildot uz Ekonomistu apvienības jautājumiem, kā piemēru no savas pieredzes, ieviešot ko jaunu, A. Ašeradens min jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu. Šis likums, “ir bijis skaidrs signāls uzņēmējiem, sabiedrībai un politikas veidotājiem, ka jaunuzņēmumi ir svarīgs inovāciju avots tautsaimniecībai. Jau tagad redzam, ka jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums”, skaidroja kandidāts.