Ekonomistu apvienības ziemas konferencē notiek debates par valsts attīstību, un tiek pausts atbalsts jauno uzņēmumu vienkāršotās likmes piemērošanu līdz tas sasniedz 50 000 EUR apgrozījumu.
Ekonomistu apvienības (EA) ziemas konference, kas notika 6. decembrī, bija veltīta valsts finanšu stāvokļa novērtējumam un izaicinājumiem nākotnē, kā arī uzņēmējdarbības vides, finanšu pratības un izglītības sistēmas attīstības jautājumiem. EA prezidents Ojārs Kehris konferences ievadā akcentēja tādus faktorus kā valsts drošība, veicinoša uzņēmējdarbības vide, izglītības sistēma, finanšu pratība, kas ir nozīmīgi valsts attīstībai un konkurētspējai.
Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), Ministru prezidents (2002–2004), finanšu (2009–2010) un aizsardzības (2004–2005) ministrs Einars Repše uzsvēra, ka patreizējā ģeopolitiskajā situācijā nozīmīgākais jautājums ir Latvijas drošības politika, jo jebkādu nelabvēlīgu scenāriju realizēšanās šajā jomā nozīmētu, ka jebkuri citi valsts attīstības jautājumi kļūtu sekundāri vai neaktuāli.
Runājot par Latvijas izaugsmi nākotnē, E. Repše kā galveno izaicinājumu akcentēja uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmīguma veicināšanu. “Galvenā Latvijas problēma saistās ar izmiršanu, iznīkšanu. Rīgas centrs kļūst tukšāks, samazinās iedzīvotāju skaits valstī kopumā. Uzņēmējdarbība stagnē. Ko valsts var darīt? Vispirms, – lai valsts spētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas, ir jāveicina uzņēmējdarbība un uzņēmīguma gars. Jāsamazina visi šķēršļi uzņēmējdarbībai. Uzņēmējdarbībai nepalīdz, piemēram, augstie nodokļi darbam, kas veicina ēnu ekonomiku, kā arī pārmērīga darba ņēmēju aizsardzība. Latvijai vajag līst no ādas laukā, lai veicinātu uzņēmējdarbību,” uzsvēra E. Repše.
Jāmazina bailes uzņemties atbildību
Diskutējot par valsts attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka nozīmīga problēma ir izaugsmes un iniciatīvas trūkums, kas sakņojas bailēs uzņemties atbildību un kļūdu gadījumā tikt sodītam. “Uzņemties atbildību ir riskanti, un sodi par kļūdām bieži vien cilvēkus vispār attur no jebkādas iniciatīvas uzņemšanās. Administratīvais regulējams jāvienkāršo, lai veicinātu izaugsmi, nevis to bremzētu,” norādīja M. Kazāks.
Savukārt Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka viens no nozīmīgiem attīstības kavēkļiem ir pārspīlēta dažādu prasību un regulējuma ieviešana. Pārmaiņu “iekustināšana”, viņaprāt, ir atkarīga no cilvēku attieksmes un pārliecības par to, ka situācija ir kritiska un pārmaiņas patiešām ir nepieciešamas. “Nevalda tāda sajūta, ka būtu steidzami kaut kas jāmaina, jāuzlabo,” sacīja M. Āboliņš. Viņaprāt, nozīmīgi valsts attīstības un sociālo jautājumu finansēšanas izaicinājumi nākotnē saistās ar klimata pārmaiņām un ekonomikas pielāgošanu, kā arī demogrāfisko situāciju un sociālo izdevumu pieaugumu.
“Uzņēmumu attīstībai ir vajadzīgas uzņēmēju ambīcijas, biznesu veicinošu vide, kā arī finanšu pratība, lai uzņēmējs spētu piesaistīt finanses,” norādīja EA izpilddirektors un uzņēmuma “KEKonsultācijas” īpašnieks Elmārs Kehris. Savukārt valsts sektorā nepieciešams būtiski kāpināt darbinieku digitālās prasmes, kā arī izpratne par to, kā funkcionē uzņēmējdarbība.
Administratīvā sloga mazināšana – arī ES dienas kārtībā
Administratīvā sloga mazināšana un Eiropas konkurētspējas veicināšana šobrīd ir arī Eiropas Komisijas (EK) dienas kārtībā. “Birokrātija pati sevi nemazinās. Lai tas notiktu, būs nepieciešams zināms spiediens,” norādīja EK Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, kurš ir atbildīgs par Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, kā arī par administratīvā sloga mazināšanu. “Mums ir nozīmīgi, ka Eiropas dienas kārtībā prioritāri būs jautājumi par drošību un Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu, kas arī ir ar ekonomiku un valsts attīstību saistīti jautājumi,” norādīja V. Dombrovskis.
LTRK padomes priekšsēdētājs un Junior Achievement (JA) Latvia Padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis konferencē uzsvēra, ka publiskā sektora intervence Latvijā ir pārāk liela, – cilvēkiem un uzņēmējiem būtu jāļauj pašiem strādāt un rūpēties par sevi. “Jo vairāk būs veiksmīgu uzņēmēju, jo sabiedrība dzīvos labāk, bet ir jābūt uzņēmējiem atbalstošai videi. LTRK ir definētas problēmzonas šajā jautājumā, un pārmērīga birokrātija ir viena no galvenajām,” sacīja A. Rostovskis. Arī viņš akcentēja līderības izšķirošo nozīmi un nepieciešamību mazināt bailes no atbildības uzņemšanās.
JA Latvia vadītājs Jānis Krievāns valsts konkurētspējas kontekstā uzsvēra izglītības sistēmas lomu, kur viens no kritiski svarīgiem jautājumiem ir realizēt skolu tīkla reformu. “Tas jārisina sistemātiski, kopā ar transporta un infrastruktūras jautājumiem.” Savukārt ieskatu tajā, ko Latvijā nozīmē uzsākt uzņēmējdarbību jaunam cilvēkam, sniedza JA Latvia Līderu programmas absolvents un platformas Tendences.lv dibinātājs un vadītājs Dāvis Melnis.
No JA Latvia puses izskanēja ieteikums radīt jaunos uzņēmējus motivējošu nodokļu mehānismu, kurā pirmajos gados jaunajam uzņēmējam tiktu piešķirtas nodokļu brīvdienas (līdz uzņēmuma apgrozījums sasniegtu 10 tūkstošiem eiro), bet vēlāk tiktu piemērotas nodokļu atlaides un nodokļu režīma vienkāršošana, piedāvājot vienotu procenta likmi līdz uzņēmums sasniedz apgrozījumam 50 tūkstošiem eiro.
Jauno uzņēmumu vienkāršotās likmes piešķiršanas līdz uzņēmums sasniedz 50 t eiro ienākumus.
Ekonomistu Apvienība atbalsta Jauno uzņēmumu vienkāršotās likmes ieviešana veicinātu jaunu biznesu attīstību un palīdzētu tiem izaugt līdz brīdim, kad uzņēmumi kļūst par pilntiesīgiem nodokļu maksātājiem. Uzņēmumu administrācija pašlaik ir sarežģīta un birokrātiska, kas bieži vien ir nesaprotama jaunajiem augstskolu absolventiem vai personām, kuras iepriekš nav saskārušās ar uzņēmējdarbību un tās regulējumu.
Jauno uzņēmumu vienkāršotā likme attiektos tikai uz uzņēmuma sākuma posmu:
- 0% nodoklis, kamēr uzņēmuma apgrozījums nesasniedz 10 000 EUR.
- 12% nodoklis, kamēr uzņēmuma apgrozījums nesasniedz 50 000 EUR.
Iespējiem nosacījumi:
- Šādu uzņēmumu varētu dibināt tikai personas, kuras nav iepriekš bijušas uzņēmumu dibinātāji vai īpašnieki.
- Mērķauditorija: augstskolu absolventi, kvalifikācijas kursu beidzēji vai personas ar ierobežotu pieredzi uzņēmējdarbībā.
- Uzņēmumu darbības virzieni būtu jāierobežo, lai novērstu jaunas problēmas, kā tas notika ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kur šo modeli izmantoja nodokļu shēmās.
- Norēķini tiktu pieņemti tikai ar maksājuma kartēm vai bankas pārskaitījumiem.
Šāds regulējums jaunajiem uzņēmējiem sniegtu atbalstu sākuma periodā, līdz viņi izprot Latvijas administratīvo sistēmu un kļūst finansiāli spējīgi maksāt nodokļus. Uzņēmēji, uzsākot savu darbību, varētu vairāk koncentrēties uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu nozarei, nevis uz grāmatvežu algošanu un sarežģītu nodokļu likmju aprēķiniem. Tā vietā viņi varētu skaidri izprast, cik liels nodokļu apjoms būs jāmaksā no apgrozījuma, kā arī saprast, kāds pakalpojums ir pieprasīts tirgū. Pašlaik tiek diskutēts par mācību uzdevumu regulējumu, un šāds regulējums būtu efektīvs turpinājums. Ekonomistu apvienības izpilddirektors Elmārs Kehris.
