Ekonomistu apvienības 31 konferencē debatē par ES nākotni, valsts pārvaldi, budžeta un nodokļu jautājumiem
Ekonomistu apvienības (EA) konference, kas notika 30. augustā, šoreiz bija veltīta Eiropas Savienības (ES) nākotnei un konkurētspējai, budžeta un nodokļu jautājumiem, kā arī Baltijas valstu ekonomiku salīdzinājumam. Šī bija pēc kārtas jau 31. apvienības konference, šoruden tiks atzīmēta EA 30. gadu jubileja. Kā konferences ievadā norādīja EA prezidents Ojārs Kehris, viena no šā brīža aktualitātēm, kam apvienība tuvākajā laikā plāno veltīt padziļinātu analīzi, ir valsts pārvaldes loma, efektivitāte un ieguldījums valsts attīstībā.
ES izaicinājumi – finanšu piesaiste, konkurētspēja, paplašināšanās
Runājot par ES nākotni, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle uzsvēra, ka viens no lieliem izaicinājumiem ir privātā finansējuma ieguldījumu pagriešana Eiropas virzienā, jo šobrīd aptuveni 300 miljardi eiro ik gadu no Eiropas tiek ieguldīti ASV un citās ekonomikās ārpus Eiropas. “Tādas nozīmīgas jomas kā militārā rūpniecības, zaļais kurss, ekonomikas digitalizācija, kā arī ES paplašināšanās nebūs adekvāti attīstāmas bez privātā finansējuma ieguldījumiem,” uzsvēra R. Zīle.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kuram ir labas izredzes ieņemt atbildīgu amatu arī nākamajā EK, sacīja, ka viens no prioritāriem jautājumiem būs ES konkurētspēja, ko politiski nāksies vērtēt arī zaļā kursā kontekstā. Konkurētspēju aktualizē relatīvi zemais produktivitātes pieaugums Eiropā, salīdzinot ar ASV un Ķīnu, kā arī demogrāfijas tendences. “Tāpēc ir bijis un būs liels uzsvars uz darbaspēka prasmēm un potenciāla izmantošanu, izglītības sistēmas sasaisti ar reālo ekonomiku,” sacīja V. Dombrovskis. Jaunievēlētais Eiropas parlaments apņēmies arī mazināt un vienkāršot administratīvo slogu.
Vēl viena nozīmīga tēma Eiropas dienaskārtībā būs ES paplašināšanās, tostarp attiecībā uz Ukrainu, kā arī atbalsta sniegšana Ukrainai. V. Dombrovskis norādīja, ka ES ir pieņemta atbalsta programma no 2024. līdz 2027. gadam 50 miljardu eiro apmērā, šogad no šīs summas tiks izmaksāti aptuveni 16 miljardi eiro. Ir ieplānots vēl viens aizdevums 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kuru Ukraina varētu saņemt no iesaldētajiem agresorvalsts Krievijas aktīviem. Savukārt ES paplašināšanās kontekstā nāksies vērtēt arī ES līguma atbilstību jaunajai situācijai un finanšu jautājumus.
Budžets, nodokļi un ēnu ekonomika
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, vērtējot izaicinājumus nākamā gada budžeta un nodokļu reformas tapšanas kontekstā, norādīja, ka Finanšu ministrija ir caurskatījusi un analizējusi Latvijas nodokļu sistēmu, un tas ir kļuvis par bāzi plānotajām nodokļu izmaiņām, tostarp arī konsultējoties ar uzņēmējiem. Runājot par 2025. gada budžeta tapšanu, A. Ašeradens uzsvēra, – ilgstoši ir valdījis naratīvs, ka varam tērēt aizvien vairāk, tagad tas mainās, un “ir pienācis brīdis, kad tēriņu pieaugums ir jāaptur.” A. Ašeradens arī akcentēja publiskās pārvaldes apjomu un efektivitāti, norādot, ka publiskajā sektorā Latvijā kopumā strādā aptuveni 290 tūkstoši cilvēku (ieskaitot kapitālsabiedrības un pašvaldības). Viņaprāt, publiskā pārvalde Latvijā atpaliek no citām valstīm efektivitātes un veiktspējas ziņā, jo plaši izplatīti principi ir izvairīties no atbildības, to pārvirzot uz citiem.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Baiba Šmite-Roķe raksturoja VID transformāciju, kas notiek trīs virzienos – klientu orientēta iestāde, digitalizācija un pārmaiņas VID kā organizācijā. VID vadītāja uzsvēra, ka samazināt cilvēkresursu skaitu nav pašmērķis, pārmaiņas pamatā izriet no efektivitātes apsvērumiem. Vērtējam, cik daudz prasa katrs no procesiem, cik tas “maksā” VID kā organizācijai, un, vai to var padarīt efektīvāku, piemēram, digitalizējot procesus. “Ir nosprausti ilgtermiņa mērķi, kas vērsti uz efektivitātes paaugstināšanu,” sacīja B. Šmite-Roķe.
Runājot par ēnu ekonomikas izplatību, viņa akcentēja būvniecības, tirdzniecības un loģistikas nozares kā jomas, kur ēnu ekonomika ir izplatītākā. Šoruden VID plāno virkni aktivitāšu, lai identificētu aplokšņu algu maksātājus dažādās nozarēs. Liela nozīme ir komunikācijai par nodokļu nemaksātāju atklāšanu un apkarošanu, kas liktu plašam cilvēku skaitam aizdomāties par nodokļu nomaksu. “Bieži vien runa nav par ēnu ekonomiku, bet par to, ka cilvēki vienkārši nezina par kāda nodokļa nomaksu,” sacīja B. Šmite-Roķe.
Runājot par ēnu ekonomikas apkarošanu, Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova norādīja, ka viens no instrumentiem ar labu potenciālu ir t.s. uzņēmumu reitingu sistēma, jo augstākā (“A”) reitinga uzņēmumiem ir virkne ieguvumu. Tomēr “atslēgas faktors” ēnu apkarošanā ir cilvēku attieksme pret valsti un nodokļu nomaksu. “Jāapzinās, ka nemaksājot nodokļus, cilvēki pakļauj riskam paši sevi, tas nav tikai budžeta jautājums. Šis sabiedrībā ir jāskaidro,” uzsvēra O. Bogdanova.
Baltijas ekonomikas salīdzinājums un IKP prognoze
EA šim gadam prognozē IKP pieaugumu 1%–1,1% apmērā (prognoze samazināta no 1,7%), bet nākamajam gadam ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 2,25% apmērā.
Raksturojot Baltijas valstu ekonomiku attīstību, EA valdes loceklis Edmunds Krastiņš norādīja, – iekšzemes kopprodukta pieauguma dinamika uz vienu iedzīvotāju apliecina, ka Igaunijas ekonomika piedzīvo recesiju, bet Latvija un Lietuva stagnē. Cenu kāpums, kuru aizvadītajos gados centās ierobežot Eiropas Centrālā banka, ir apturēts, taču nav izslēgts, ka inflācija tomēr varētu atgriezties. Eksportā pērn vērojams kritums visās Baltijas valstīs, kas varētu turpināties arī šogad. Tiesa, atšķirībā no Latvijas, Lietuvā un Igaunijā ir nostiprinājies eksports pakalpojumu jomā. E. Krastiņš uzsvēra, ka agresorvalsts Krievija un tās atbalstītāja Baltkrievija aizvien vēl ir vērā ņemami Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Vairāki ekonomikas izaugsmes rādītāji liecina, ka no Baltijas valstīm visveiksmīgāk šobrīd attīstās Lietuva, kas savu izaugsmi lielā mērā finansē no uzņēmumu pelņas, jo ārvalstu tiešo investīciju un ārējā finansējuma īpatsvars nav tik apjomīgs.
Latvija, Baltija, Eiropa, Pasaule un ko sagaidīt no ASV vēlēšanu iznākuma
Par šīm tēmām ārpolitikas panelī diskutēja Andrejs Pildegovičs, Speciālo uzdevumu vēstnieks un Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs, un Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors. ASV pēdējos gados ir novērojama ievērojama vēlētāju mobilitāte, un vēlēšanās tagad piedalās vairāk nekā 60% vēlētāju, kas agrāk bija mazāk par 50%. Pašlaik ir pāragri spriest par konkrētu kandidātu nostāju mūsdienu konfliktos un par to, kuras tēmas viņi uzskatīs par ASV prioritātēm nākotnē. Tāpēc mums ir aktīvi jāstrādā ar abu partiju pārstāvjiem, jo nevienam no kandidātiem nav pārliecinošs pārsvars.
