Ekonomistu apvienība nāk klajā ar pētījumu par banku nozari, secinājumus apspriež bankām veltītā konferencē
Ekonomistu apvienība 20. jūnijā rīkoja konferenci, kas bija veltīta komercbanku konkurencei, attīstības iespējām un izaicinājumiem. Konferences ietvaros tika prezentēts Ekonomistu apvienības un Latvijas Universitātes (LU) izstrādātais pētījums par banku sektora transformāciju ES un Ziemeļeiropā, kā arī par banku konkurenci Baltijas valstīs un situāciju Latvijas komercbanku sektorā. Konferencē piedalījās un par finanšu sektora jautājumiem diskutēja banku sektora pārstāvji, uzņēmēji un politikas veidotāji Latvijā un Eiropas līmenī.Konference tiek rīkota ar Eiropas parlamenta un Eiropas konservatīvo un reformistu partijas finansiālu atbalstu.”Pētījumu un prezentāciju var redzēt šeit
Banku_petijums_gala_prezentacija
Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris konferences ievaddaļā raksturoja Latvijas komercbanku sistēmas veidošanās vēsturi pēc neatkarības atjaunošanas, kā arī akcentēja valsts pārvaldes lomu finanšu sektora attīstībā, veicinot konkurenci, finanšu pakalpojumu pieejamību un kapitāla tirgus izaugsmi. “Tā vietā, lai veicinātu dialogu, radītu apstākļus un noņemtu riskus, tā [valsts pārvalde] mēģināja darboties banku vietā vai uzņēmējdarbības vidē, un tas, protams, ne pārāk labi ir strādājis,” sacīja O. Kehris. Runājot par konkurenci banku sektorā, O. Kehris uzsvēra Ekonomistu apvienības pētījumā secināto, ka Latvijā būtu vieta nelielām nišas bankām, kas uzlabotu konkurences vidi.
LU rektors Gundars Bērziņš norādīja uz pēdējo gadu lielākajiem izaicinājumiem finanšu sektorā – sākot ar pandēmiju, kas palielināja naudas daudzumu valstu ekonomikās, karš Ukrainā, kas ierobežoja transakciju veikšanas iespējas visā pasaulē, kā arī digitalizācija, kas veicina banku konsolidāciju. Šīs norises ir ietekmējušas arī Latviju, jo banku sistēmā ir notikusi koncentrācija un var konstatēt nepilnības pakalpojumu pieejamībā. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kādi ir minēto nepilnību cēloņi un iespējamie risinājumi, sacīja G. Bērziņš.
Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle uzsvēra, ka konkurenci finanšu sektorā vislabāk veicinātu lielākas iespējas finansēt uzņēmumus un sagatavot tos ieejai kapitāla tirgū Eiropas mērogā. “Domāju, ka cita veida sapurinājuma nebūs,” sacīja R. Zīle.
Banku pētījums: Latvijā būtu vieta nišas banku attīstībai
Prezentējot pētījumu par banku sektora transformāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropā, un tās ietekmi uz sektora konkurenci Baltijas valstīs, kā arī par situāciju Latvijas banku sektorā, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns, profesors Jānis Priede, norādīja uz banku sektora lielo nozīmi ES, ņemot vērā salīdzinoši mazāk attīstīto kapitāla tirgu (nekā, piemēram, ASV). Runājot par lielākajiem globālajiem izaicinājumiem banku sektorā nākošajā desmitgadē, J. Priede minēja trīs: sektora regulāciju, digitalizāciju un kiberdrošību, kā arī klimata jautājumu un ilgtspējas ietekmi. Latvijā tiem papildus minami vēl trīs: demogrāfija, iedzīvotāju finanšu pratība un uzkrāšanas kultūra, kā arī ģeopolitiskie riski.
No pētījuma izriet, ka koncentrācijas līmenis Baltijas valstu banku sektorā ir augsts. Tas liecina par zemāku konkurences līmeni, īpaši salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm un vidējo rādītāju ES. Raksturojot kreditēšanas apmēru, J. Priede norādīja, ka t.s. “kapitālais remonts” finanšu sektorā ir ieviesis korekcijas banku “riska apetītē” un atstājis ietekmi uz kreditēšanu. “Ja konkurence starp bankām konkrētā tirgū ir ierobežota, tām var būt mazāka motivācija piedāvāt aizņēmējiem konkurētspējīgas procentu likmes un citus izdevīgus nosacījumus. Konkurences trūkums var radīt situāciju, ka bankas var saglabāt augstākas procentu likmes, nebaidoties zaudēt klientus konkurētspējīgāku aizdevēju labā,” norādīts pētījumā.
Pētījuma ietvaros aptaujātie finanšu nozares eksperti norādījuši, ka Latvijas banku sektoru nākotnē varētu papildināt nišas bankas. Lai gan jaunu dalībnieku ienākšana tirgū vai būtiskas pārmaiņas esošo banku stratēģijās varētu mainīt konkurences situāciju, šie scenāriji ekspertu vidū tiek uzskatīti par maz ticamiem. Vairāki konferences dalībnieki akcentēja, ka nišas banku attīstībai būtu jādomā par regulējumu, kas būtu pielāgots nelieliem tirgus dalībniekiem.
Runājot par par nepilnībām kreditēšanas tirgū, J. Priede minēja arī tādu faktorus kā salīdzinoši liela ēnu ekonomika un uzņēmējdarbības vide, piemēram, nepiemērota komercprakse, kas bankām dažkārt liek būt uzmanīgākām. “Neskaidras pārvaldības struktūras, neskaidra atbildība un neefektīvi lēmumu pieņemšanas procesi izraisa investoru un kreditoru neuzticību. Vāja korporatīvā pārvaldība apgrūtina uzņēmumu spēju piesaistīt finansējumu un pārliecināt potenciālos partnerus par savu stabilitāti un ilgtspēju. Īpaši problemātiska ir uzņēmumu sadrumstalotība mazākos uzņēmumos, cenšoties diversificēt riskus. Šāda prakse apgrūtina aizdevumu saņemšanu, jo bankām ir grūtāk novērtēt uzņēmuma aktīvus un nodrošinājumu,” secināts pētījumā.
Diskusija par kreditēšanas veicināšanu
Paneļdiskusijā, kas bija veltīta kreditēšanas veicināšanas iespējām piedalījās Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, LDDK prezidents Andris Bite, INDEXO Banka valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, SEB bankas mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Ģirts Priede un Jānis Priede. Diskusiju vadīja Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš.
Idelsons diskusijā akcentēja nepieciešamību attīstīt Latvijas kapitāla tirgu: “Tur ir milzīgas rezerves, – jo ātrāk mēs tās sāksim izmanot finansējot uzņēmumus ne tikai ar banku kredītiem, bet arī ar obligācijām un akciju kotāciju biržā, jo straujāk attīstīsies mūsu ekonomika.” Vēl viens nozīmīgs jautājums ir uzņēmēju finanšu pratības līmeņa uzlabošana, jo nepilnīga informācija un finanšu dati bieži vien neļauj pieņemt lēmumus par uzņēmumu finansēšanu.
Bite norādīja, ka Latvijā pietrūkst finansējuma iespēju lieliem, ambicioziem attīstības projektiem. Viņš arī aicināja bankas strādāt ar saviem klientiem, izglītojot tos finanšu jautājumos. “Ir nepieciešams kāds, kurš var un grib ar tevi strādāt. Jautājums ir, vai esošās komercbankas ir motivētas to darīt, vai tās ir ieinteresētas?” sacīja A. Bite.
Siksnis uzsvēra, ka Latvijas banku sektorā ir konkurences trūkums, un tās veicināšanai būtu nepieciešams rast risinājumus diferencētai pieejai dažāda mēroga banku licencēšanā un uzraudzībā. Savukārt Ģ. Priede uzsvēra drošības faktoru, kas ir izšķiroši nozīmīgs, lai uzņēmējos radītu pārliecību par attīstības iespējām un iedrošinātu investēt vairāk izaugsmē.
Diskusija par banku sektora attīstību
Diskusijā par banku sektora ilgtspēju un darbību Eiropas mērogā piedalījās Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Luminor padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Diskusiju vadīja M. Avotiņš.
Kazāks uzsvēra mūsdienīgu finanšu pakalpojumu pieejamības nozīmi: “Izmantojiet savas iespējas, balsojiet ar saviem naudas maciņiem. Ja nesaņemam pakalpojumu, kas mums ir vajadzīgs, tirgū atradīsies kāds cits, kas to sniegs.” Runājot par klientu mobilitāti pārfinansēšanās jomā, M. Kazāks norādīja, ka to pagaidām ierobežo kredītņēmēju atbalsta mehānisms, taču tiklīdz tas beigsies, paredzams, ka klienti intensīvāk mainīt finanšu pakalpojumu sniedzējus.
Par vienu no galvenajiem riskiem finanšu sektorā M. Kazāks minēja kiberdrošību, kas prasa ieguldījumus tehnoloģijās. Viņš arī aicināja tikt pāri vēsturiskajām negācijām un vairāk raudzīties uz priekšu: “Nav ko kavēties atmiņās. Uzrauga izpratne ir mainījusies, esam drošāki, ambiciozāki. Mūsu mērķis nav sodīt, bet izveidot spēcīgu finanšu sektoru, kas palīdz Latvijas ekonomikai augt un iedzīvotājiem kļūt turīgākiem.” M. Kazāks arī informēja par ieceri stiprināt krājaizdevu sabiedrību institūtu, kas varētu kļūt par vērtīgu finanšu instrumentu Latvijas reģionos.
N. Melngailis norādīja, ka banku darbība ir jāvērtē ilgākā laika posmā, ne tikai viena vai divu gadu griezumā. Ņemot vērā arī savulaik pārvarētās finanšu krīzes, kas prasīja no bankām ieguldījumus neatgūstamu aizdevumu segšanā. Viņš arī aicināja konkurences aspektus vērtēt globālā mērogā un uzsvēra ģeopolitisko risku ietekmi uz norisēm Baltijā: “Tajā brīdī, kad beigsies karš Ukrainā, cerams, ka tas notiks drīz, būs arī izrāviens ekonomikā.” Savukārt R. Bērziņš akcentēja iespējas, ko valsts ekonomikai sniegtu attīstīts kapitāla tirgus: “Ir jānodefinē kāds rāmis un jābūt kādiem pirmajiem [uzņēmumiem]. Kamēr tās būs tikai sarunas, nekas nemainīsies.”
Ekonomistu apvienības rīkotā konference notika Latvijas universitātē, tā tika rīkota ar Eiropas parlamenta un Eiropas konservatīvo un reformistu partijas finansiālu atbalstu.
