Ekonomistu apvienība sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 26. oktobrī Rīgas pilī organizēja konferenci Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus
Konferenci atklāja Valsts prezidents Egils Levits un Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris. Ievadā tika uzsvērta nepieciešamība pēc politiski stabilas un profesionālas valdības, kam Latvija būs jāizvada cauri sarežģītām krīzēm, jāatrisina 30 gadu laikā neatrisinātie enerģētikas jautājumi, un tas jāveic tempā, lai mēs spētu panākt pārējās Baltijas valstis izaugsmes apmēros
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
“Es pateicos Ekonomistu apvienībai par iniciatīvu organizēt šo konferenci. Man ir prieks, ka šodien mēs satiekamies plašākā lokā – šeit ir gan eksperti, gan uzņēmēji, gan viedokļu veidotāji un politisko partiju pārstāvji. It sevišķi to politisko partiju pārstāvji, kuri veidos nākamo koalīciju. Uzdevums ir meklēt kopsaucēju par to, kas mūsu valstij tuvākajos četros gados, bet ar skatu vēl ilgāk – tuvākajos astoņos gados –, būtu paveicams………
Es gribētu arī norādīt, ka mums nav neatkarīgas institūcijas, kas varētu sniegt analītisko palīdzību. Piemēram, Somijā darbojas reformu institūts, kas palīdz valstij veikt reformas. Reformu veikšana nozīmē nonākt no punkta A uz punktu B, kas ir zinātne pati par sevi. Un šī zinātne mums nav pārāk attīstīta – ir atsevišķi cilvēki, bet katrā ziņā šeit ir jābūt arī institucionālai politikas konsultācijai. Atkārtoju – mums ir domnīcas un cilvēki, bet tas ir nepietiekami valsts mērogā.”
Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē[1]
“Stratēģiskā konsensus konference nav pirmais Ekonomistu apvienības pasākums, kurā mēs apvienojām viedokļu līderus politikā, biznesā un sociālās sfērās. Mēs jau gada garumā organizējām vairāku semināru ciklu iepriekšējās koalīcijas pārstāvjiem un Ulda Pīlēna jaunizveidotās apvienības pārstāvjiem, lai mudinātu viņus vienoties par svarīgākajiem tematiem, kas valsts attīstībai un drošībai ir kritiski nepieciešami. Temati, kā
- Drošība;
- Makroekonomiskā stabilitāte/Inflācija;
- Enerģētiskā drošība;
- Ekonomikas ilgtspēja;
- Rīga kā valsts attīstības dzinējspēks;
- Cilvēkkapitāls;
- Valsts pārvaldība.
Esam pagodināti, ka par piecām no izvirzītajām prioritātēm, tādām kā drošību, makroekonomisko stabilitāti, inflāciju, enerģētikas drošību, ekonomikas ilgtspēju un valsts pārvaldību, topošās koalīcijas partneri ir panākuši pietiekoši vienotu stratēģisku redzējumu.
Rīgas un cilvēkkapitāla tematikas politiķi, nenoliedzot to aktualitāti, bet jūtīguma dēļ pārcēla to uz pēcvēlšanu laiku. Mums jāatceras, ka Rīgai jābūt valsts ekonomikas galvenajam motoram un ka Rīga nesacenšas ar Liepāju, Valmieru vai Ventspili, bet gan ar Tallinu, Viļņu un Helsinkiem. Cilvēkkapitāls ir arī viens no svarīgākajiem faktoriem, kas var veicināt valsts attīstību – to mēs esam uzsvēruši arī iepriekšējos pētījumos, kā No Betona uz Cilvēku[2]. Risināmo jautājumu ir daudz, un tāpēc vēlreiz varu uzsvērt – valstij ir nepieciešamas spēcīgas domnīcas, kas spēj valdībai piegādāt kvalitatīvus lēmumu pieņemšanas variantus.”
Ojārs Kehris
Ekonomistu apvienības prezidents
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Panelis: Valsts pārvaldības uzlabošana
Moderators Māris Avotiņš, Ekonomistu apvienības valdes loceklis
Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības prezidents
Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents
Lauris Liepa, COBALT advokātu biroja vadošais partneris
Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris prezentēja esošās valsts pārvaldības problēmas, galvenokārt politiskās valdības jomā. Viņš piedāvāja iespējamos pārvaldības uzlabojumus, kas spētu stiprināt jaunās koalīcijas darbu un lēmumu pieņemšanu.
Nākošajam koalīcijas vadītājam būtu jāspēj pašam izvēlēties savus ministrus no partiju piedāvājuma, nevis samierināties tikai ar viņu nozīmētajiem cilvēkiem. Valdības vadītājam vajag stabilu komunikāciju ar saviem ministriem, kam būtu jābūt ar vienādām personības iezīmēm un stratēģisko domāšanu, lai sekmētu ātru un sarežģītu lēmumu pieņemšanu.
Prezentācija pieejama O.Kehris Valsts pārvaldības uzlabošana
Diskusijās tika uzsvērts, ka valstij daudzās prioritārās jomās nav sava ministra vai atbildīgā par tām – tas strauji ir jāmaina. Piemēram: enerģētikā, demogrāfijas jautājumos, nav arī atbildīgā par komunikāciju nozari vai digitalizāciju un, protams, arī par cilvēkkapitāla un inovāciju politiku attīstību. Politikas veidotājiem nav jābūt tikai ministriem, bet tās var būt arī otrā līmeņa amatpersonas, kas ir atbildīgas par savām nozarēm. Tas nenozīmētu arī, ka jāpalielina valsts sektorā strādājošo skaits, jo četri tūkstoši cilvēku augstākajā valsts ierēdniecībā ir pietiekami, lai veiktu savu darbu, bet jaunais modelis sniegtu jaunus vadības un lēmumu pieņemšanas instrumentus. Iespējama būtu arī Valsts padomes izveide, kas varētu strādāt pie stratēģisku jautājumu risināšanas un ilgtermiņa programmu attīstīšanas.
Valsts civildienestā arī ir nepieciešamas pārmaiņas, un nepieciešams būtu veikt tā pārvērtēšanu un saprast, cik spējīgi profesionāļi tur ir. Protams, par kvalitatīvu darbu vajag arī kvalitatīvu atalgojumu. Civildienesta darbiniekiem jāspēj izskatīt jautājumus un pieņemt lēmumus neatkarīgi un ar ilgtermiņa stratēģisku redzējumu. Mums vajag modernu valsts pārvaldi, kas nav nevajadzīgi normativizēta vai birokratizēta.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Panelis: Inflācija, recesija un iespējas: ko darīt, lai defektu pārvērstu par efektu
Moderators Māris Avotiņš, Ekonomistu apvienības valdes loceklis
Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
Andris Strazds, Latvijas Bankas padomes padomnieks
Latvijai ir viens no zemākajiem IKP uz cilvēku ES, esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur emigrācija turpinās, ir zema nefinanšu uzņēmumu aizņemšanas prakse, kā arī kopējā nozaru ekonomiskās aktivitāte ir zema. Panelisti diskutēja par iespējām, ko valsts var darīt tuvojošās recesijas laikā.
Ekonomika uzreiz pēc Covid-19 krīzes pārlēca uz krīzi, ko izraisīja agresīvais Krievijas iebrukums Ukrainā, un vismazāk mūsu ekonomiku ietekmē neizdarītie enerģētikas mājasdarbi 30 gadu laikā. Stimulējoša monetārā un fiskālā politika no Covid krīzes atbalsta mehānismiem ir palīdzējusi uzkrāt 1.5 miljardus eiro mājsaimniecībām, un tagad tieši šie līdzekļi palīdz veicināt inflācijas pieaugumu.
Valsts parāds pašlaik ir 42% no IKP un budžeta deficīts šogad būs 7%, un nākamgad tas būs mazāks, bet saglabāsies 3-4% apmērā. Nākamajai valdībai vajag turpināt disciplinētu makroekonomikas politiku. Pašlaik valsts budžets pieaug uz inflācijas pamata, bet valstij ir jādomā par to, kā palielināt budžeta ienākumus arī no ekonomiskās izaugsmes. Ekonomikas izaugsme un konkurētspējas palielināšanās nav iespējama bez inovācijām un izglītotiem cilvēkiem, tāpēc ir nepieciešams transformēt mūsu izglītības sistēmu un veicināt cilvēkkapitālu.
Tilts, ko Latvijas ekonomika bija būvējusi no austrumiem uz rietumiem, ir sabrucis, un valstij vajag jaunu attīstības stratēģiju. Ziemeļvalstīs cilvēkam ir 75 veselīgie dzīves gadi, un Latvijai ir viens no zemākajiem rādītājiem – tikai 53 gadi. Slimi cilvēki nav produktīvi, un mūsu veselības sistēmai vajag straujus uzlabojumus – Covid krīze izspoguļoja veselības nozari un parādīja tās vājās vietas. Inovatīvām un konkurētspējīgām nozarēm vajag izglītotus cilvēkus, tāpēc valstij ilgtermiņā stratēģiju jāsāk būvēt no cilvēkkapitāla attīstības programmām, un mēs ar to nevaram vilcināties.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Prezentācija: Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai
Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Pasaules Enerģijas padomes eksperte, izpētes komitejas dalībniece
Ekonomistu apvienība izstrādāja pētījumu par Eiropas enerģētikas nākotni un transformācijas izaicinājumiem Latvijai, lai Latvijas sabiedrība un lēmumu pieņēmēji spētu labāk izprast notiekošos procesus Eiropā un sagatavoties transformācijas izaicinājumiem vietējam enerģētikas sektoram.
Ekonomistu apvienības konference Enerģētikas nākotne Latvijā un pētījuma prezentācija notiks 14. novembrī.
Pētījuma prezentācija un dokumentācija redzama pielikumā, kā arī mūsu mājaslapā[3].
O.Bogdanova Energetikas petijums
Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Panelis: Ekonomikas ilgtspēja
Reinis Bērziņš, AS “Altum” valdes priekšsēdētājs
Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, LDDK padomes loceklis
Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece investīciju jautājumos
Ģirts Rungainis, “Prudentia” partneris un padomes loceklis
Andris Bite, LDDK prezidents, SIA “Karavela” līdzīpašnieks
Ekonomikas ilgtspējas panelī uzņēmēji un to atbalstošo valsts organizāciju pārstāvji diskutēja par valsts ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm. AS “Altum” un LIAA sniedza skaidru redzējumu, ka valsts sniegs atbalstu uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā. AS “Altum” pieejamais fondu apjoms ir sasniedzis 1 miljardu eiro un aktīvi palīdzēs nozaru uzņēmumiem attīstīt jaunus un ilgtspējīgus projektus. LIAA nākotnē primāri atbalstīs uzņēmumus, kas darbojas viedās specializācijas jomās. Valsts spēs nodrošināt atbalstu jaunu nozaru attīstībai, bet tam ir nepieciešama vienota stratēģija un augsta uzņēmēju aktivitāte.
Juris Binde panelī demonstrēja piedāvājumu “Misijas pieeja Latvijas attīstības stratēģijai”. Valsts ilgtermiņa stratēģijai vajadzētu būt balstītai uz misijas principa, kur visas sabiedrības grupas saprot savu lomu tajā. Latvija spēja īstenot stratēģijas, kur bija skaidra misija, kā, piemēram, iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO un eiro ieviešana. Labs misijas piemērs būtu “Rail Baltica” attīstīšana – jauna ceļa veidošana pretstatā vēsturiskajam tilta modulim, kas bija būvēts uz austrumiem. Misijas pazīmes ir skaidrs formulējums, mērķa mērogs (virs 1 miljarda eiro ietekme), kā arī tam ir jābūt ilgtermiņa un sistemātisku darbību kopumam. Nākamās misijas varētu būt:
- Enerģētiskā neatkarība;
- Zinātņu un tehnoloģiju ietilpīga izglītība un ražošana;
- Aizsardzības spēju modernizācija.
Prezentācijas materiāli pieejami pielikumā. J.Binde Misijas pieeja Latvijas attīstības stratēģijai
Uzņēmēji panelī uzsvēra arī nepieciešamību transformēties no resursu ekonomikas modeļa uz radošu ekonomikas modeli. [4] Resursu ekonomikai vajag neizglītotas sabiedrības grupas, vāju tiesu varu un sadarbību ar austrumiem, jo resursi tiek pārdalīti lineāri no viena sektora uz otru. Radošas ekonomikas pamatā ir izglītots cilvēkkapitāls ar efektīvu un saprotamu valsts pārvaldi, efektīvu tiesu varu ar vienādiem spēles noteikumiem visiem, kā arī brīva un atvērta ekonomika. Latvijā pašlaik ir daudzi veco nozaru karteļi, bet mums ir nepieciešami jauni un inovatīvi uzņēmumi, kas grib un spēj konkurēt Eiropas un pasaules tirgos. Valsts ilgtermiņa prioritātēm būtu jābūt bāzētām 30 gadus uz priekšu ar skaidru cilvēkkapitāla attīstības prioritāti, nevis šauru iekšējo nozaru aizsardzību.
Ekonomikā vajag popularizēt jaunos un spēcīgos uzņēmumus, un valstij būtu maksimāli jācenšas viņus atbalstīt un sadarboties. Jauno nozaru uzņēmumiem arī būtu jāļauj piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Mūsu uzņēmumiem jādod skaidri signāli, ka bāzes vieta viņiem ir Latvija, bet noieta tirgi ir Eiropā un pasaulē. Tikai ar eksportu mēs varam vairot vietējo pārticības līmeni un kapitālu.
Vajag stiprāku sadarbību starp valsts pārvaldi ar uzņēmējiem. Valsts pārvaldē vēl joprojām iztrūkst izpratnes, ka ekonomikā naudu rada uzņēmēji. Kamēr valdīs tāda izpratne, nebūs iespējams veidot kopīgus un ambiciozus ceļus valsts attīstībai. Novērojot dažādas nozares, ir skaidri redzami korupcijas skandāli. Valsts pārvaldei ir jātransformējas un jāizskauž korumpētās amatpersonas. Valsts attīstībai ir nepieciešami ambiciozi mērķi, un par tiem ir jāvienojas visiem kopā, bez tā mums nesanāks noķert igauņus. Mūsu uzņēmējiem nāksies skriet ātrāk, un var tikai novēlēt viņiem vienmēr palikt izsalkušiem.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Panelis: Politiķu komentāri par stratēģiju un konsensus
Arvils Ašeradens, 14. Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs
Māris Kučinskis, 14. Saeimas deputāts, apvienības “Apvienotais Saraksts” valdes loceklis
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents, partijas “Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK” valdes loceklis
Atis Švinka, 14. Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs
Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs, Latvijas Ministru prezidents (2002-2004)
Politisko spēku pārstāvji uzsvēra, ka kompleksā sabiedrībā ir nepieciešamas kompleksas sarunas formas, un norādīja, ka tieši domnīcas, kā, piemēram, Ekonomistu apvienība, sniedz šādu iespēju. Skandināvijā ir ierasta forma organizēt “vasaras sarunas”, kur neformālā gaisotnē politiskie spēki nedēļas garumā var diskutēt par saistošām tēmām. Jaunās koalīcijas veidošanā strādā pie vienošanās par galvenajām prioritātēm, tai skaitā par:
- Iekšējo un ārējo drošību;
- Enerģētikas krīzi;
- Cilvēkkapitālu;
- Ekonomiku, inflāciju un recesiju.
Tieši Ekonomistu apvienība ar organizēto semināru ciklu palīdzēja bijušajiem un jaunajiem koalīcijas partneriem vienoties par šīm prioritātēm un savstarpēji necīnīties krīzes apstākļos. Ekonomistu apvienība palīdz valdības veidotājiem veidot neatkarīgu, stabilu un profesionālu komunikācijas kanālu, kur var tikt pārrunāti svarīgākie jautājumi.
Valsts pārvaldē strādājošie nav adekvāti atalgoti, un vairs šiem amatiem nav laba reputācija, kas nākošajai valdībai būs liels izaicinājums, meklējot jaunus talantus. Valdībai būs nepieciešams risināt daudzus jautājumus, kas nav vienas vai divu ministriju pārziņā, un tam būtu nepieciešams iecelt Ministra prezidenta biedrus, īpašo uzdevumu un valsts ministrus, kas spētu atbildēt par horizontālajiem jautājumiem, kā, piemēram, par zaļo kursu, digitalizāciju, enerģētiku, demogrāfiju un cilvēkkapitālu.
Enerģētikas neatkarība nav pareizs skaidrojums, jo to jāuzskata par enerģētikas drošību. Mums jābūt saprātīgiem, attīstot jaunos projektus, jo jāskatās, kuru cilvēku interesēs tiek attīstīti jaunie projekti, kā arī kur paliek pievienotā vērtība un kontrole par piegādēm. No vienas enerģētiskās krīzes mēs nedrīkstam ieiet citā.
Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs un bijušais valstsvīrs, uzsvēra nepieciešamību pēc misijas noteikšanas. Misijas noteikšana nav viegls process, bet tieši tāpēc tas arī ir jādara, un tās definēšanā ir nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk sabiedrības grupu. Domnīcu veidošana un esošo stiprināšana šādam mērķim ir kritiski svarīga, jo problemātisko nozaru netrūkst: enerģētika, demogrāfija – tautas izdzīvošanas misija, veselības aprūpe, augsto tehnoloģiju ekonomikas izveidošana u. c.. Misijas virsmērķim jābūt lielākam par valdības vai koalīcijas vienošanos, un visām sabiedrības grupām būtu jāsaprot darāmie darbi un atbildības sfēras.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
Konferences apskatu sagatavoja
Elmārs Kehris
Ekonomistu apvienības izpilddirektors
[1]Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” Publicēts: 26.10.2022. https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-runa-konference-latvijas-valsts-strategija-un-sociali-politiskais-konsensus
[2] No Betona uz cilvēku?, Ekonomistu apvienība, 2021, https://www.ekonomisti.lv/2021/05/06/petijums-no-betona-uz-cilveku/
[3]Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai, Ekonomistu apvienība, 2022 https://www.ekonomisti.lv/2022/10/25/eiropas-energetikas-nakotne-un-transformacijas-izaicinajumi-latvijai/
[4] Rungainis: Latvija turīgumu var sasniegt tikai ar radošo ekonomiku, konferences komentārs, https://nra.lv/latvija/395316-rungainis-latvija-turigumu-var-sasniegt-tikai-ar-radoso-ekonomiku.htm