Ekonomistu apvienības rudens konferences uzmanības centrā enerģētika: ilgtermiņā Latvijai jāpanāk diversificēts enerģijas avotu portfelis
Ekonomistu apvienības (EA) rudens konference pamatā bija veltīta enerģētikas jautājumiem, izaicinājumiem un potenciālajiem risinājumiem Latvijā un Eiropā. Kā konferences ievaddaļā norādīja EA prezidents Ojārs Kehris, – enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju. “Ilgtermiņā viens no atslēgas jēdzieniem enerģētikas sektorā ir diversifikācija – gan attiecībā uz enerģijas ražošanu, gan piegādes avotiem,” uzsvēra O. Kehris.
Enerģētikas joma Eiropā: ieguldīs situācijas stabilizēšanā, atteiksies no Krievijas resursiem, zaļais kurss nav atcelts
Kā konferencē norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, – Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030. gadam (salīdzinot ar 1990. gada līmeni), kā arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam. Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem (ogles un naftas produkti), kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm, ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas ES enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, – nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali.
Runājot par papildu investīcijām enerģētikas sektorā, V. Dombrovskis norādīja uz EK piedāvāto grantu programmu 20 miljardu eiro apmērā, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem (REPowerEU stratēģijas ietvaros). Aizdevumu veidā, tā saucamā Ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, ES dalībvalstīm t.sk. enerģētikas izaicinājumu risināšanai ir pieejams finansējums vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. Dalībvalstīm būs jāgatavo pieteikumi aizdevumu saņemšanai, atbilstoši to aktuālākajām vajadzībām. Līdztekus, ES līdzfinansē virkni gāzes infrastruktūras projektu, piemēram, starpsavienojumus starp Poliju un Lietuvu, Poliju un Dāniju, kā arī sašķidrinātās gāzes termināļu (SDG) projektus un citus, un rūpējas par alternatīvu gāzes piegāžu izveidi. Piemēram, ASV ir gatava papildināt sašķidrinātās gāzes piegādi Eiropai par aptuveni 50 miljardiem kubikmetru gadā līdz 2030. gadam. G7 ietvaros tiek apspriesta arī cenu griestu noteikšana Krievijas naftas produktiem. Dalībvalstīm arī tiek rekomendēts īstenot visaptverošus enerģijas taupības pasākumus.
Pētījums par Eiropas enerģijas nākotni: ilgtermiņā varam pārorientēties uz citām jaudām un piegādātājiem, kritiskākie būs tuvākie gadi
EA konferencē tika prezentēts pētījums “Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijas sektoram”. Vadošā pētījuma autore, Latvijas Universitātes asociētā profesore un Pasaules Enerģijas padomes eksperte Olga Bogdanova uzsvēra, ka ilgtermiņā Eiropa var pārorientēties uz jauniem enerģijas piegādes avotiem un attīstīt jaunas ražošanas jaudas, taču kritiski svarīgi ir atrisināt enerģijas deficītu dažos tuvākajos gados. Kā nozīmīgākos punktus attiecībā uz enerģijas pieejamību Baltijas valstīs un Latvijā, O. Bogdanova minēja nepieciešamību pabeigt SDG termināļu būvi Somijā un Igaunijā; panākt, lai Klaipēdas SDG terminālis būtu pieejams bez diskriminācijas; nodrošināt dabasgāzes aizvietošanu ar citiem resursiem (biogāze, šķelda, siltumsūkņi, saule, vējš); ieviest enerģijas taupības pasākumus. Savukārt, runājot par enerģētikas nozari turpmākajos gados, būtiska ir enerģijas avotu diversifikācija, kas nodrošinās stabilu enerģijas piegādi lietotājiem un iespējami zemas cenas. “Veidojot nākotnes enerģētikas portfeļa scenārijus Latvijā, būtiski ņemt vērā, ka pieaugot atjaunīgās enerģijas (AER) ģenerācijas jaudām, pieaugs arī vajadzība nodrošināt balansēšanas jaudas, kas spēs nodrošināt stabilu sistēmas darbību,” uzsvēra O. Bogdanova. Jāņem arī vērā, ka Baltijas valstīm ir jāsagatavojas energosistēmu desinhronizācijai no Krievijas energosistēmas un jāiekļaujas kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklā (ir vajadzīgas rezerves jaudas elektroenerģijas saražošanai, pašlaik valsts tās ir rezervējusi Inčukalna gāzes krātuvē).
Runājot par potenciālo enerģijas ražošanas bilanci Latvijā 2035. gadā, pētījuma autori izveidojuši divus scenārijus. Pirmajā ir paredzēts, ka lielākās ģenerācijas jaudas nodrošina Daugavas HES kaskāde (32%), vēja elektrostacijas (31%) un termoelektrostacijas (19%, tās darbina dabasgāze, biogāze un ūdeņradis). Otrajā scenārijā ir paredzēta atomenerģijas izmantošana, – šādā gadījumā AES kļūst par galveno ģenerācijas jaudu (38%) un Latvijā veidojas saražotās elektroenerģijas ražošanas pārpalikums.
Pētījumā secināts, ka šobrīd Eiropas enerģijas bilancē 32% aizņem nafta un naftas produkti, 25% – dabasgāze, 18% – AER un biodegviela, 13% – kodolenerģija. Krievija Eiropai piegādā aptuveni 40% no tai nepieciešamās dabasgāzes (otrs lielākais piegādātājs ir Norvēģija) un vairāk nekā ceturtdaļu no Eiropai nepieciešamās jēlnaftas. Enerģētikas ekspertu prognozes attiecībā uz atteikšanos no Krievijas energoresursiem paredz, ka situācijas stabilizācijai pasaules enerģētikas tirgū būs vajadzīgi no viena līdz pieciem gadiem. Ekspertu scenārijos izvērtētās fosilo energoresursu elektrostaciju pakāpeniskas likvidācijas iespējas un šo jaudu aizstāšana (papildus AER tehnoloģijām), lielākoties tiek balstītas uz dabasgāzes, kodolenerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju kombināciju. Īstermiņā, lai kompensētu iztrūkumu, visticamāk nāksies izmantot kodolenerģijas iespējas, kā arī atgriezties pie enerģijas ražošanas ogļu stacijās. Vairākas valstis (Vācija, Nīderlande, Austrija, Francija), gatavo savas ar oglēm darbināmas elektrostacijas ārkārtas enerģētikas krīzes gadījumā. Savukārt kodolenerģijas jomā jaunas AES būvē Francijā, Somijā un Slovākijā. Būvniecība notiek arī Ukrainā un Lielbritānijā. Par mērķi uzbūvēt AES ir paziņojusi Igaunija, Nīderlande, to apsver arī Polija.
Enerģētikas Petijuma prezentacija Rudens konferencē
