Ekonomistu Apvienības ikgadējā pavasara konference tika veltīta aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Šoreiz tika apspriesti jautājumi ekonomikas un drošības politikā, ģeopolitiskie izaicinājumi, kā arī citi starptautiski aktuāli temati.
Konferencē ar savām pārdomām dalījās vēsturnieks un diplomāts Gints Apals, politikas eksperte Elīna Melngaile, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un citi.
Par ģeopolitiku lokālā aspektā un plašākā mērogā savā prezentācijā runāja G. Apals. Vēsturnieks detalizēti atskatījās uz Latvijas ekonomisko un politisko ģeogrāfiju astoņu gadsimtu laikā, lai skaidrotu nozīmīgākos ģeopoltiskos faktorus, kas ietekmē Latviju un apkārt esošo reģionu mūsdienās.
Dr. Gints Apals minēja, ka šajā desmitgadē mazinās starptautisko institūciju ietekme un noturība, varas centri pārvietojas uz lielo valstu galvaspilsētām. Daudzi pētnieki un politiķi ārpus Eiropas uzsver, ka dominējošā tendence starptautiskajās attiecībās ir ģeopolitikas atgriešanās. Tādas lielvalstis kā ASV, Ķīna, Indija un Krievija savu stratēģiju balsta ģeopolitikā, kamēr starptautiskās institūcijas nereti noliedz tās nozīmi. Šādā situācijā mazas valstis nevar absolutizēt multilaterālisma un normu nozīmi. Paralēli darbam starptautiskās struktūrās nepieciešams aktīvi meklēt saskares punktus ar tādiem pasaules mēroga aktoriem kā ASV, Indiju un Ķīnu. Latvijai vajadzētu Eiropas Savienības (ES) dotās iespējas samērot ar globālajiem procesiem, lai nepieļautu noslīdēšanu perifērijas valsts statusā. ES nav homogēna ekonomiska telpa, reģionālai sadarbībai ar kaimiņiem ir nozīme gan Ziemeļeiropas, gan Centrāleiropas kontekstā. Latvijas dabiskās intereses ir aktīva reģionāla sadarbība un jaunas iniciatīvas, kas radītu telpu mijiedarbībai ar globāla mēroga procesiem.
Apals norādīja, ka pasaule ir būtiski mainījusies, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu. Nav racionāli mērīt valstu ekonomiku, balstoties iepriekšējā praksē un domāšanā. Šajā gadsimtā ekonomika ir cieši saistīta ar militāro jomu un lielvalstu sāncensību. Brīvai tirdzniecībai vairs nav tādas nozīmes un pašsaprotamas vērtības kā agrāk, lielvalstis tirdzniecību un tehnoloģijas izmanto kā varas ieročus. Vēsturnieks minēja, ka ekonomiskās attīstības stratēģiju nav iespējams šķirt no ģeopolitikas. Ekonomikas struktūra strauji mainās, veidojas nepieciešamība pēc jaunām ekonomiskā potenciāla mērvienībām. Ārvalstu piemēri apliecina, ka tautsaimniecības reālo stāvokli atspoguļo nevis IKP, bet gan patēriņa un nodarbinātības līmenis. Svarīgi papildinoši faktori ir transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstība, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība.
Savukārt Elīna Melngaile runāja par to, ko Latvija varētu veiksmīgāk izmantot un kas valstij nestu lielāku labklājību. Politikas eksperte norādīja, ka, neskatoties uz dažādu valstu pārstāvju atšķirīgajiem skatījumiem un darbībām viņu pašu valstīs, svarīgi uzturēt labas attiecības, lai meklētu kompromisus. E. Melngaile norādīja, ka ASV esošās administrācijas nostāja pret ES ir neviennozīmīga, kas nozīmē, ka nepieciešams veltīt papildus uzmanību un darbu attiecībās ar ASV.
Tāpat politikas eksperte skaidroja nepieciešamību Latvijai skaidri definēt savas intereses un aktīvāk darboties valstu grupās, kam tās ir līdzīgas un kam ir ietekme, piemēram, cīņā pret klimata pārmaiņām. Kā prioritātes E. Melngaile minēja nepieciešamību ieguldīt ES resursus inovācijās un digitalizācijā, jo Latvijā ir spējīgi jaunieši un kompetents darbaspēks, bet pietrūkst labas valdības stratēģijas. Lai Latvija būtu konkurētspējīga, nepieciešams arī dienaskārtībā iekļaut jautājumus, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, gan izvērtējot riskus, gan arī izmantojot ekonomiskās iespējas.
Konferences otrajā daļā Ilmārs Rimšēvičs runāja par ekonomiskajām prognozēm un iespējamām finanšu krīzēm nākotnē. Ekonomists norādīja, ka pašlaik situācija ir stabila un krīzes nedraud, tomēr ir virkne globālu izaicinājumu, kas jāņem vērā. Kā vienu no riskiem Latvijai I. Rimševičs minēja nepietiekamas investīcijas zinātnē, kas nodrošinātu ražīguma kāpumu. Tāpat ekonomists skaidroja, ka Latvijai nepieciešams veikt strukturālas reformas, lai nodrošinātu savu konkurētspēju pasaulē.
Savukārt Roberts Zīle prezentācijā runāja par aktualitātēm ES un prognozēja galvenos izaicinājumus nākotnē. Kā galvenos izaicinājumus deputāts minēja protekcionismu un savu interešu virzīšanu “vecās” Eiropas līderu politikā, kas bremzē un bremzēs gan produktivitāti, gan visas ES globālu konkurētspēju kopumā. Tāpat R. Zīle izteica bažas par ES iekšējo vienotību un spēju veiksmīgi strādāt pēc šī gada EP vēlēšanām, kad uz Briseli varētu doties vairāk eiroskeptiski noskaņotu pārstāvju.
Otrās daļas noslēgumā Mārtiņš Bondars uzskaitīja galvenos riskus un izaicinājumus, kas būs aktuāli Latvijai un pasaulei tuvākajā nākotnē. Pirmkārt, jāņem vērā, ka finanšu sektors mainās. Latvijā pēc ABV LV varētu būt vēl citas bankas, kuru darbību tas skars šajā ziņā. Otrkārt, jāgatavojas digitalizācijai un līdz ar to arī pārmaiņām ekonomikas sektorā. Treškārt, aktīvi jādomā par drošības politiku, ņemot vērā lielvaru ASV un Ķīnas saasinātā attiecības. Ceturtkārt, viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropā būs demogrāfija, kas nozīmē, ka jau tagad jādomā par efektīvu veselības aprūpi, ņemot vērā vecāku cilvēku pārsvaru. Piektkārt, ir jāpanāk valstu consensus klimata pārmaiņu sakarā, lai reāli adresētu esošās problēmas un nākotnes izaicinājumus.