Jomas izpētes vadītājs – tieslietu eksperts Lauris Liepa.
Vērtēts: Tiesiskas valsts veidošana (normatīvie tiesību akti, tiesu sistēma, administratīvās tiesības, krimināltiesības un civiltiesības). Valsts pārvalde, reģionālā reforma, valsts drošība.
KOPSAVILKUMS UN VĒRTĒJUMA TABULA
Vērtējot šo segmentu, pievērsta uzmanība tam, vai programmā precīzi un adekvāti formulēta pastāvošā nepilnība (vai vajadzība) un vai partija spēj piedāvāt konkrētu, piemērojamu risinājumu. Ne mazāk svarīgs faktors vērtējumā – piedāvājuma realizācijas praktiskā iespēja. Partijas piedāvājumam jābūt atbildīgam, jāspēj paredzēt katra piedāvājuma sniegto rezultātu. Papildus šiem satura vērtēšanas kritērijiem, programmu priekšlikumi vērtēti arī no ilgtspējas perspektīvas. Vērtējums attiecas uz iekšlietu jomu, tiesu sistēmas un valsts drošības jautājumiem. Piedāvātie priekšlikumi vērtēti attiecībā uz to iespaidu uz tautsaimniecību un ekonomisko dzīvi.
Neviena no šīm jomām neatrodas krīzes situācijā, tomēr tās visas ir būtiski pilnveidojamas. Aplūkojot drošības jomu, neiespējami iedomāties programmas dokumentu, kas nepiedāvātu pienācīgus līdzekļus Latvijas informatīvajam apdraudējumam un kiberdrošības pastiprināšanai. Iekšlietu jomā partijām būtu jāakcentē uzmanība uz vienu no nozīmīgākajiem trūkumiem – iestāžu kapacitātei izmeklēt un sagatavot tiesai sarežģītu ekonomisko noziegumu, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas lietas. Tieslietu aktualitāte neapšaubāmi ir maksātnespējas procesu vešana, kas atpaliek no citu Eiropas valstu vidējā standarta un rada bažas par ārvalstu ieguldījumu pienācīgu aizsardzību Latvijā. No partijām sagaidāmi priekšlikumi neapmierinošā stāvokļa uzlabošanai. Tāpat arī tiesu procesu efektivitāte prasa uzlabojumus gan procesu modernizēšanā (attālināta dokumentu pārvaldība un dalība procesos) gan tempu kāpināšanā.
Kopumā, salīdzinājumā ar citām analizētajām programmu sadaļām, jāsecina, ka tieslietu, iekšlietu un valsts pārvaldes jautājumi partijām nav prioritāri. Vairāki politiskie spēki tos pieminējuši programmā tikai garāmejot. Tāpat vairāku partiju programmās vērojama bīstama tendence pareizi diagnosticēt sistēmas trūkumus, bet piedāvāt vienkāršotus risinājumus vai arī norādīt risinājumus, kas ir pārāk labi, lai būtu patiesi – apzināti solīt neizdarāmas lietas. Piemēram, turpmāk visus tiesas procesus izskatīt viena gada laikā. Šāda iespēja ir tikai autoritārās iekārtās, kur tiesneši akli pilda vadoņa gribu. Šādu kaitīgu recepšu autori saņēma viszemāko vērtējumu par apzināti nepamatotu un neizpildāmu lietu solīšanu vēlētājiem.
| Partija | Ilgtspēja | Saturība |
| Jaunā konservatīvā partija | 40% | 50% |
| Nacionālā apvienība | 60% | 70% |
| Saskaņa | 40% | 50% |
| Attīstībai/Par! | 70% | 80% |
| Latvijas Reģionu Apvienība | 40% | 40% |
| Jaunā VIENOTĪBA | 50% | 60% |
| Politiskā partija “KPV LV” | 20% | 20% |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 50% | 60% |
Katras partijas programmas vērtējumi, CVK piešķirtajā sarakstu numuru secībā.
JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
Programmā ir gan sapratīgi un augsti vērtējami priekšlikumi, gan līdz galam neizskaidroti un tāpēc nesaprotami piedāvājumi, tai skaitā tēzes, kuru ieviešana partijas norādītajā veidā ir apšaubāma. Ministriju samazināšana no 13 uz 8 un valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30% kā arī valsts pārvaldes institūciju vadītāja amata ierobežojums uz 10 gadiem nav izskaidroti ne 4000 zīmju programmā, ne arī plašajā programmā un rada jautājumu par šādas “apcirptas” pārvaldes kvalitāti un spēju tikt galā ar aizvien kompleksākajiem uzdevumiem, kas mūsdienās risināmi publiskā pārvaldē. Partijas 2014.gada Plašākajā programmā norādīts uz funkciju pārklāšanos, tāpēc paredzēts veikt iestāžu funkciju pārskatīšanu. Šāda pieeja – veikt funkciju auditu un pēc tā izdarīt secinājumu par “liekajiem posmiem” vērtējama kā racionāla un atbalstāma.
Priekšlikums ieviest Tiesu priekšsēdētāju atbildību par tiesu procesiem ir diskutabls, jo tas var apdraudēt tiesneša neatkarību un pretēji autoru iecerētajam pozitīvajam efektam var radīt arī negatīvas sekas.
Valstiski nozīmīgu amatu liegums “padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem” ir trivializēts piedāvājums, kura realizācija nav viegli izpildāma, ņemot vērā Satversmes tiesas un ECT praksē noteiktās prasības vērtēt attiecīgo indivīdu darbību mūsdienās. Priekšlikums radīt īpašas tiesas komercstrīdu un ekonomisko noziegumu izskatīšanai turpina uzsākto tiesu specializāciju (Jelgavas tiesas pilnvaras t.s. reiderisma lietu vērtēšanai) un vērtējams pozitīvi.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Kopumā kvalitatīva un visaptveroša programma. Plašajā Programmā veikta status quo analīze un precīzi noteikti trūkumi un nepilnības. Uzskaitīti konkrēti priekšlikumi. Drošības jomā radikāls piedāvājums veidot obligāto militāro dienestu. Attiecībā uz NA apņemšanos tieslietu un drošības jomās, programmā ietverti pasākumi, kas turpina apvienības līdz šim valdībā realizēto politiku. Konsekvence vērtējama pozitīvi, tomēr NA kā ilgstoši pie varas esošai partijai ar atbildību par tieslietu, reģionālās attīstības un kultūras nozarēm, programmā būtu jāiekļauj konkrētāki instrumenti tādu uzdevumu veikšanai, ko tā ir jau pagātnē apņēmusies realizēt, tomēr nav paveikusi pilnībā. Nenoliedzami, ka NA būtu jāatbild – kāpēc līdz šim nav sekmējies izmantot “visus tiesiskos līdzekļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas izplatību, un stiprināt latviskos medijus”. Piemēram, attiecībā uz Latgales reģionu. Secīgi, piedāvājumam latviskas mediju telpas izveidei un Krievijas propagandas apkarošanai jābūt konkrētākam.
Partijas 4000 zīmju programmā nav minēta maksātnespējas joma, kuras negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību ilgstoši un pamatoti akcentē kā ārvalstu eksperti, tā vietējie analītiķi. Mediju plaši atspoguļotās nepilnības būtu pelnījušas nopietnāku analīzi no partiju apvienības, kuras atbildībā šī nozare atradusies ilgstoši. NA paplašinātajā programmā maksātnespējas jautājums iekļauts kā pirmā sadaļa tieslietu sekcijā un uzskaitītas pēdējos gados panāktās izmaiņas. Nākotnē veicamie darbi norādīti vispārīgi, kombinācijā ar apņemšanos turpināt “modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām”. Šāda pieeja nav pietiekama, ņemot vērā lēno pārmaiņu gaitu tieslietu un īpaši, maksātnespējas jomā.
SASKAŅA
Kopumā partijas programma apskatāmajos jautājumos ir vāja. Tā vai nu nesniedz nekādus uzstādījumus, vai arī deklarē nostāju bez pamatojuma vai reāla ieviešanas mehānisma. Partijas programma drošības jomā nesagādā pārsteigumu, tā piedāvā turpināt Latvijā šobrīd jau uzsāktos pasākumus. Partijas programmā nav atrodamas jēgpilnas tēzes par iekšlietu un tieslietu jautājumiem. Partijas 2013.gada Plašajā programmā izvērsti aprakstītas nepilnības šajās jomās, un piedāvāti risinājumi. Tomēr to lielākā daļa ir vispārīgi un nav pamatota to izvēle, nav piedāvāts ieviešanas mehānisms. Piemēram, tēze ““Saskaņa” uzskata, ka tiesiskuma nodrošināšanai ir vajadzīgs ātrs un taisnīgs tiesu process”.
Partija piedāvā ieviest valsts advokāta institūtu, lai nodrošinātu sociāli neaizsargātās sabiedrības daļas piekļuvi juridiskai palīdzībai, tomēr nav skaidrs, kāpēc tas būtu labāks par šobrīd pastāvošo kārtību, kad Valsts juridiskās palīdzības administrācija apmaksā advokātu palīdzību šādiem klientiem.
Tāpat vērojama krasa pretruna attiecībā uz plašajā partijas programmā konkrēti pausto atbalstu pašvaldības lemjošo referendumu ieviešanai un reālajai Saskaņas pašvaldību deputātu attieksmei pret iedzīvotāju un NVO iniciatīvām pašvaldībās, kur Saskaņai ir vadošā lomā (piemēram, Rīgā, Jūrmalā).
ATTĪSTĪBAI/PAR!
Partija sagatavojusi 4000 zīmju programmu ar kopumā deklaratīvu tieslietu jomas sadaļu un paplašināto programmu. Programmās ir arī konkrēti priekšlikumi, piemēram Kopdzīves likuma pieņemšana. Partijas paplašinātajā programmā plānotie darbi aprakstīti precīzāk, piemēram tiesvedības dokumentu aprites un tiesas procesa digitalizēšana, lobisma regulējums. Kopējā 13. Saeimas vēlēšanām sagatavoto programmu klāstā unikāls un uzteicams ir likumdošanas procesa pārmaiņu projekts.
Tēzi “Valstij ir proaktīva industriālā stratēģija, tā atbalsta īstus savu nozaru “nacionālos čempionus”” realizējot, partijai neizbēgami būs programmā neparedzēti sarežģījumi, kas saistīti ar valsts atbalsta būtiskiem ierobežojumiem Eiropā. Partijai uzmanīgāk jāformulē solījumi, ja to īstenošana pilnībā nav iespējama.
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Partija nepiedāvā konkrētus priekšlikumus tieslietu vai iekšlietu jautājumos. Programmā ir viena teikuma formātā deklaratīvi uzskaitītas apvienības izceltās vērtības un vispārīgi to sasniegšanas ceļi. Paplašinātā programma nav izstrādāta.
Programmā ietverti divi uzdevumi, kas tieši šobrīd ir likumdevēja – 12. Saeimas – dienas kārtībā: atklāta valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība un VDK materiālu atvēršana. Pastāv risks, ka programma būs novecojusi, ja likumdevējs abus uzdevumus izpildīs līdz pilnvaru termiņa beigām.
Atzinīgi vērtējams priekšlikums izstrādāt E‑vēlēšanu sistēmu, lai atvieglotu ārzemēs dzīvojošo pilsoņu aktīvo vēlēšanu tiesību īstenošanu.
JAUNĀ VIENOTĪBA
Partija programmā deklarējusi gan vispārīgas tēzes, gan paredzējusi konkrētus uzdevumus. Programmā ietvertas vairākas no šobrīd realizējamajām prasībām, piemēram, noteikt atklātu deputātu balsojumu prezidenta vēlēšanās. Paredzot lietas iztiesāt 2 gados, partija nesniedz sīkāku paskaidrojumu par to, kādā viedā tā piedāvā nonākt pie šāda rezultāta. Šāda neizskaidrota solījuma došana nav atbildīga, jo tikai autoritārās iekārtās citu varas zaru pārstāvji var saistoši ierobežot tiesu varas darbu, tai skaitā tik drastiski saīsināt procesa ilgumu trīs tiesu instancēs. Ja likumdevējs sola būtiski palielināt šādam uzdevumam nepieciešamo resursu, tas būtu norādāms programmā.
Vērtējot programmu kontekstā ar partijas aktivitāti valdības koalīcijā, vērojama pretruna attiecībā uz programmā pausto atbalstu pašvaldības referendumu ieviešanai un partijas deputātu noliedzošo attieksmei pret šo iniciatīvu likumdošanas procesā 12. Saeimā.
POLITISKĀ PARTIJA “KPV LV”
Partija programmā piedāvā spert radikālus soļus, tai skaitā Ministriju skaita samazināšanu līdz 6 un speciālo uzdevumu sekretariātu (“konkrētu uzdevumu izpildei”) izveidošanu. Piedāvātajā valsts pārvaldes modelī vērojama pretruna, ja to salīdzina ar partijas plašāko programmas izklāstu: “Šajā izpildvaras modelī ministru pārziņā būtu tikai būtiskākie izpildvaras jautājumi, savukārt sekretariātu – visu nepieciešamo valsts funkciju nodrošināšana.” Tātad, pamata pārvaldes funkcijas pildīs sekretariāti, kuru darbība būs saistīta ar konkrētiem uzdevumiem, un secīgi, tā būs terminēta ar šo uzdevumu izpildei nepieciešamo laiku. Pārmaiņu priekšlikumi nav izskaidroti plašajā programmā partijas mājas lapā un rada jautājumus, pirmkārt, par šādas radikāli samazinātas pārvaldes spēju darboties un, otrkārt, par līdzekļiem šādu vērienīgu pārmaiņu realizēšanai.
Programmā apņemoties radīt sistēmu, kas jebkuru tiesas lietu izskatītu 12 mēnešos, partija nesniedz sīkāku paskaidrojumu par to, kādā viedā tā piedāvā nonākt pie šāda rezultāta, kas būtiski atšķiras no situācijas šodien. Arī plašākajā programmas vietnē par šo jautājumu ir pieejams partijas premjera kandidāta audioieraksts, kurā nav sniegti sīkāki paskaidrojumi par šīs idejas realizācijas mehānismu.
Tāpat partija piedāvā izstrādāt jaunu nodokļu sistēmu, nesniedzot sīkākus paskaidrojumus par tās konkrētiem raksturlielumiem. Kopumā jāsecina, ka partijas programma ir deklaratīva, nav sniegts skaidrojums par būtiskāko pārmaiņu realizēšanai nepieciešamajiem soļiem un piemērojamajiem mehānismiem, kas rada pamatotas šaubas par solījumu izpildes iespējamību.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Vērtējamās jomas – tieslietas, iekšlietas un valsts pārvalde – programmā atspoguļotas skopi. Viens no iemesliem varētu būt atrašanās valdībā vairākus sasaukumus, tai skaitā, ieņemot valdības vadītāja un finanšu ministra amatus. Ņemot vērā šo apstākli, partijai būtu jāsniedz pamatojums konkrētu uzdevumu (ko tā ir jau pagātnē apņēmusies realizēt, tomēr nav paveikusi pilnībā) nepilnīgai līdzšinējai izpildei, ja tie pieteikti kā partijas prioritātes veikšanai 13. Saeimā. Tāpēc apņemšanās “Izveidosim kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, novēršot tās sadrumstalotību un funkciju dublēšanos” prasa paskaidrojumu – kas to liedzis paveikt līdzšinējos sasaukumos un kādus soļus partija piedāvā spert, lai šo mērķi realizētu?
Arī plašākajā programmā, ko savienība sagatavojusi tieši 13. Saeimas vēlēšanām, vērtējamiem jautājumiem veltīti vispārīgi formulējumi. Konkrēts priekšlikums izteikts attiecībā uz sodu politiku krimināltiesībās: “paplašināt piespiedu darba piemērošanu īstermiņa cietumsodu vietā”.