Attīstībai/Par! premjerministra amata kandidāts ir Artis Pabriks, finanšu ministra amata iespējamais kandidāts – Juris Pūce, ekonomikas ministra amata iespējamais kandidāts – Daniels Pavļuts.
Vērtējuma galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo amatu kandidātiem, izvērtēt viņu profesionālo un politisko kapacitāti ieņemt šos amatus, kā arī reputāciju un līdera potenciālu.
Vērtēšanas procesā uzaicināti eksperti – personāla atlases firmas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, žurnāliste Anna Ūdre, Amerikas Latviešu apvienības valdes loceklis, uzņēmējs Mārtiņš Andersons un politologs Ivars Ījabs.
* PIEREDZE CILVĒKU UN PROCESU VADĪBĀ
- ZAĻŠ: pārliecinoša pieredze komandas un procesu vadībā / lielas organizācijas vadības komandas loceklis;
- DZELTENS: ir pieredze zemāka līmeņa vadības amatos;
- SARKANS: nav pieredzes /maza pieredze vadības amatos.
** KOMPETENCE JOMĀ
- ZAĻŠ: politiskās un saimnieciskās vadības kompetence;
- DZELTENS: kompetence nepilnīga;
- SARKANS: trūkst datu par vērā ņemamu kompetenci / nav šādas pieredzes.
*** AKADĒMISKĀ IZGLĪTĪBA
- ZAĻŠ: izglītība iegūta starptautiski atpazīstamā mācību iestādē / doktora grāds attiecīgajā jomā / divas augstākās izglītības;
- DZELTENS: augstākā izglītība citā nozarē / jomai atbilstošs grāds mācību iestādē, kas nav starptautiski atpazīstama;
- SARKANS: izglītība iegūta citā jomā / tādas nav.
**** POLITISKĀ PIEREDZE
- ZAĻŠ: ievērojama politiskā pieredze;
- DZELTENS: ierobežota politiskā pieredze;
- SARKANS: nav / pavisam neliela politiskā pieredze.
Artis Pabriks, “Attīstībai/Par!” Ministru prezidenta amata kandidāts
Arta Pabrika pieredze cilvēku un procesu vadībā vērtējama kā vidēja. Profesionālo pieredzi A. Pabriks guvis augstskolas pasniedzēja, profesora, politologa amatos. Vadības pieredze iegūta LR aizsardzības un ārlietu ministra amatos, tomēr pēdējos gadus pārsvarā bijis dažādu komisiju vai delegāciju loceklis, bet ne vadītājs. Savai līderībai līdz galam atbalstu tomēr viņš negūst – tā, piemēram, 2007.g., atkāpjoties no ārlietu ministra amata, atzina, ka ir saskāries ar partijas biedru neticību, tāpēc bijis grūti strādāt. Tāpat arī 2013. gadā pēc Valda Dombrovska atkāpšanās, kad “Vienotība” uzņēmās iniciatīvu jaunās valdības izveidē, prezidents Andris Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības veidošanu. Pabrika pieredze politikā vērtējama kā pietiekami liela – aizsardzības un ārlietu ministra amatos, Eiropas Parlamenta deputāta darbā, bijis asociētais profesors politoloģijā. Pietiekami labi pārzina valsts struktūras, – guvis gan praktisko, gan akadēmisko, gan nedaudz arī konsultanta pieredzi. A. Pabrikam ir noturīga interese un pietiekami aktīva politiska darbība vairāk nekā 15 gadu garumā, dziļas zināšanas ārlietu, aizsardzības, Eiropas lietu, starptautiskās tirdzniecības jomās. Pēc izglītības A. Pabriks ir politologs, izglītība iegūta ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – viņš ir pabeidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē un Orhūsas universitāti Dānijā, kļūdams par politikas zinātnes doktoru. Viņa akadēmiskā izglītība vērtējama kā ļoti spēcīga.
Juris Pūce, “Attīstībai/Par!” iespējamais finanšu ministra kandidāts
Jurim Pūcem ir pieredze cilvēku un procesu vadībā: pietiekami pārliecinoša un nesena. Jau studiju laikā J. Pūce aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē, ieņemot valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam, bijis valdes loceklis Rīgas Juridiskajā augstskolā un Uzraudzības padomes loceklis uzņēmumā Latvijas Mobilais telefons, pēc tam LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Pašlaik J. Pūce ir partijas valdes priekšsēdētājs. Jomās, kur nonāk, viņš dabiski kļūst par līderi, ir aktīvs, enerģisks un ar iniciatīvu, labprāt uzņemas vadību un komfortabli jūtas līdera jomā. Vēl tik jauns, nav baidījies pieņemt nepopulārus lēmumus cilvēku vadībā, piemēram, sākot strādāt par EM valsts sekretāru, īstenojis optimizāciju, pusgada laikā atlaižot ap 10% ministrijā strādājošo. J. Pūce guvis pieredzi vadībā gan krīzes, gan pēckrīzes periodā. Viņa kompetence attiecīgajā jomā ir vērtējama kā pietiekami pārliecinoša, ir pieredze un zināšanas ekonomikā, stratēģiskajā pārvaldībā, viņš aktīvi iesaistījies lielāko kapitālsabiedrību pārraudzībā, vadījis procesu, lai Latvijā tiktu ieviesta OECD vadlīnijām atbilstoša valsts uzņēmumu pārvaldība, piedalījies nebanku kredītdevēju licencēšanas sistēmas izveidē, EM vadībā veidots jaunais Būvniecības likums, izstrādāti priekšlikumi uzturēšanās atļauju politikas maiņai. Juris arī vada raidījumus, kuros stāsta par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā, Izmanto mūsdienu digitālos rīkus sava viedokļa paušanā, ir sabiedriski aktīvs. Jura teorētiskais pamats ir vērtējams kā pietiekami spēcīgs, labu izglītības kombināciju veido iegūtie maģistra grādi jurisprudencē un vadības zinībās, viņam ir daudzpusīga akadēmiskā pieredze vadības un stratēģiskās jomās, bijis pasniedzējs un fonda valdes loceklis. Pieredze politikā ir vidēji liela – no 2014. gada vada partiju “Latvijas attīstībai”. Kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas attīstībai” kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā.
Daniels Pavļuts, “Attīstībai/Par!” iespējamais ekonomikas ministra kandidāts
Pieredzi cilvēku un procesu vadībā Daniels Pavļuts guvis kā LR ekonomikas ministrs un Kultūras ministrijas valsts sekretārs. Viņš labprāt uzņemas vadību, bet vairāk ir viedokļa līderis un iedvesmotājs, kas iedod vīziju, atrod domubiedrus, nekā administratīvais vadītājs. Ekonomikas ministra jomā viņa kompetence ir pietiekami pārliecinoša, iepriekš pats ir bijis ekonomikas ministrs, ir konsultējis citus ministrus, arī ārpus Latvijas. Īsu laiku darbojies korporatīvā vidē, asociācijās. Daniela Pavļuta virsvadībā veiktas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas kļuva par pamatu daudzu OIK atļauju anulēšanai turpmākajos gados, samazinot uzņemtās subsīdiju saistības par vairākiem simtiem miljonu EUR, ielikti pamati gāzes tirgus liberalizācijai, panākti uzlabojumi publisko kapitālsabiedrību regulējumā un pārvaldībā. Viņš izmanto mūsdienu digitālos rīkus sava viedokļa paušanā, ir sabiedriski aktīvs. Danielam ir laba akadēmiskā izglītība un teorētiskais pamats no ārvalstīs pazīstamas un respektētas mācību iestādes (Hārvarda Universitātes maģistra grāds sabiedrības vadībā), tomēr viņa izglītība ir vairāk sabiedrības vadībā, mūzikā un kultūras menedžmentā, nevis ekonomikā un finansēs. Pieredze politikā vērtējama kā vidēja – 2011. gada oktobrī Pavļuts kā bezpartijisks Zatlera Reformu partijas virzīts kandidāts kļuva par ekonomikas ministru. 2017. gada augustā bijis starp partijas “Kustība Par!” dibinātājiem un ievēlēts par tās vadītāju.