Spīdolas balva ekonomikā

„Ekonomistu Apvienība 2010” Spīdolas balvu ekonomikā piešķir par ieguldījumu ekonomiskās brīvības attīstībā Latvijā.
Ekonomiskās brīvības attīstība nozīmē :

• brīvās iniciatīvas, brīvā tirgus saimniecības attiecību paplašināšana Latvijas tautsaimniecībā,  izveidojot jaunas tirgus saimniecības institūcijas un uzlabojot esošo institūciju darbību;
• konkurences nodrošināšana un paplašināšana noteiktā tirgus sektorā un tautsaimniecībā kopumā, ienākot ar jauniem produktiem un pakalpojumiem tirgū;
• indivīda brīvības palielināšana ekonomikā, paaugstinot izglītības, zināšanu un prasmju līmeni.
Spīdolas balva tiek pasniegta īpašā ceremonijā, kas katru gadu notiek novembrī. To  veido statuete, kas tieši vai asociatīvi saistās ar Spīdolas tēlu. Spīdolas balva ir individuāla, izņēmuma gadījumos to var piešķirt konkrētu darbu veikušai darba grupai.

2012. gadā  Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Apbalvojums laureātam piešķirts par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā.

2011. gadā Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans. Apbalvojums laureātam piešķirts par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros, ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm, aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.

2010. gadā balvu saņēma fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Prestižais apbalvojums laureātei piešķirts par pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” izveidi ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gada rudenī, kad ar nelieliem administratīviem resursiem radīta un Latvijas mērogā funkcionē  nozīmīga pilsoniskās sabiedrības pašorganizēšanās un sociālās solidaritātes sistēma iedzīvotāju atbalstam krīzes apstākļos, mazinot nepieciešamību valstij paaugstināt nodokļus sociālo problēmu risināšanai.

Par 2009. gada laureātu kļuva “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” prezidents un a/s “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Prestižais apbalvojums laureātam piešķirts par profesionālā mūža ieguldījumu mežu nozares konkurētspējīgā attīstībā -  sekmīgā privatizācijā, uz zināšanām balstītā koksnes padziļinātā pārstrādē, jaunu eksporta tirgu apguvē, kā arī efektīvas pārvaldības iemaņu nodošanā nākamajām paaudzēm.

2008. gadā balvu ieguva Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Viņš tika godināts par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu.

Spīdolas balva ekonomikā 2007 par konsekventu un mērķtiecīgu darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksportspēju un atbalstot Latvijas uzņēmējus tika piešķirta Latvijas Valsts eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

2006. gadā ābeles statuete, kas simbolizē radošo spēku, bagātību, ražību un labklājību, tika piešķirta toreizējās „Hansabankas” prezidentei Ingrīdai Blūmai. Balva viņai tika piešķirta par sekmīgas, atvērtas, inovatīvas un sociāli atbildīgas finanšu institūcijas izveidi Latvijā, kura spēj piedāvāt klientiem brīvā tirgus principiem atbilstošus un dzīves kvalitātes paaugstināšanai piemērotus finanšu risinājumus. „Esmu lepna par savu darbu, ar kuru esmu piedalījusies Latvijas tautsaimniecības veidošanā un tās attīstībā mūsu valstij tik svarīgā laikā.” sacīja Ingrīda Blūma.

2005. gadā Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Air Baltic prezidents un izpilddirektors Bertolds Martins Fliks. Viņam šī balva tika piešķirta par tiešo lidojumu un pasažieru skaita dubultošanu, pielietojot pieejamu un elastīgu cenu politiku.

2004. gadā balvu saņēma divi kandidāti - par lata atjaunošanu Latvijā 1993. gadā un turpmāko tā vērtības nelokāmu uzturēšanu, par spīti neefektīvo saimniecisko struktūru politiskajam spiedienam to saņēma Einaram Repšem, kā arī Andris Šķēle par reformu programmas īstenošanu ekonomiski kritiskajos 1996. – 1997. gados, t. sk. bezdeficīta budžeta filozofijas iedzīvināšanu.

Par gaidītu notikumu ir kļuvušas “Gada lekcijas ekonomikā”, kas balvas pasniegšanas ceremoniju papildina ar profesionālu analīzi par notikumiem ekonomikā, kā arī sniedz rekomendācijas turpmākajai attīstībai Spīdolas balvas laureāts sniedz savus komentārus par Gada lekciju ekonomikā.