Spīdolas balva ekonomikā 2009 - Jurim Biķim

19. novembrī svinīgā ceremonijā Spīdolas balvu ekonomikā no Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām  saņēma “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” prezidents un a/s “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Prestižais apbalvojums laureātam piešķirts par profesionālā mūža ieguldījumu mežu nozares konkurētspējīgā attīstībā -  sekmīgā privatizācijā, uz zināšanām balstītā koksnes padziļinātā pārstrādē, jaunu eksporta tirgu apguvē, kā arī efektīvas pārvaldības iemaņu nodošanā nākamajām paaudzēm.

Fotogalerija

Pateicības runā Juris Biķis analizēja ne tikai meža nozares, bet arī valsts ekonomikās kopējās attīstības tendences. “Kopīgu izpratni par esošo stāvokli un attīstību ir jāveido par visu tautsaimniecības struktūru nozarēm atsevišķi. Tikai tad veidojas iespēja iegūt objektīvu informāciju un salīdzināt sevi ar citu valstu un reģionu potenciālu, pieņemt pareizos lēmumus, kā visefektīvākā veidā izmantot savā rīcībā esošos resursus, lai konkurētu globālajā darba dalīšanā.  Tas nozīmē sociālo partneru un nevalstisko organizāciju attiecīgu lomu un vietu kopīgajā darbībā. Šeit parādās jautājums par to strukturētību un kopīgu mērķu izpratni, kas neveidojas tik ātri”.

Šā gada ceremonijas lektors, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un bijušais Igaunijas premjers Sīms Kallass, runājot par situāciju Latvijā, apliecināja, ka tā "bauda simpātijas EK līmenī", un komisija darīs visu, lai atbalstītu Latvijas centienus cīņā ar krīzi. "Taču tas nenozīmē, ka tai ir instrumenti, kā situāciju pārvarēt. Instrumenti ir jūsu pašu rokās," uzsvēra EK pārstāvis.
Viņš atcerējās par kādreiz populāru apzīmējumu "Baltijas tīģeri", kas tika veltīts Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. "Ceru, ka Baltijas tīģeri joprojām ir dzīvi, lai gan patlaban varbūt iekļauti Sarkanajā grāmatā kā apdraudētā suga. Jālemj, vai tīģeri atlikušo mūžu pavadīs savvaļā, vai zoodārzā," savā runā teica S.Kallass.
Viņš arī norādīja, ka viens no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izaicinājumiem patlaban ir cīnīties ar augošo ārējo parādu un tajā pašā laikā censties veicināt ekonomisko izaugsmi. Pēc viņa teiktā, notikumi ekonomikā patlaban nodrošina visām iesaistītajām pusēm lielu adrenalīna devu, kā arī vairākas mācības, kas nākotne būs jāņem vērā. Politiķis klāstīja, ka jau patlaban ir redzams: visātrāk atkopjas tās valstis, kas ir orientētas uz eksportu, taču tajās valstīs, kuras stingri sekoja finanšu disciplīnai, nepieļaujot budžeta deficīta palielināšanu ar mērķi palīdzēt tautsaimniecībai, atkopšanās, iespējams, būs ilgāka. Pēc S.Kallasa teiktā, patlaban ES kopējais parāds veido 28% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 25% vairāk nekā pērn.
"Parāds ir liels, un tas turpinās augt. Investīciju apjoms samazināsies, saruks uzkrājumi, pieaugs procentu likmes, tai skaitā valdībām," situāciju raksturoja EK viceprezidents. Lai stabilizētu situāciju, valdības ir spiestas aizņemties, un te rodas galvenais jautājums - kā dabūt šo naudu atpakaļ.
Runājot par atbalstu privātajam sektoram, S.Kallass pauda pārliecību, ka tā izaugsmei nav nepieciešams valsts finansējums, bet gan valsts politika un arī pamatbrīvību nodrošināšana.
S.Kallass arī kā bijušais Igaunijas premjers raksturoja šīs valsts pieeju budžeta veidošanai. Viņš uzsvēra, ka jau vairākus gadus Igaunijas valdība stingri pieturas pie bezdeficīta budžeta stratēģijas. "Kad mēs uzstādījām šo mērķi, bija eksperti, kas teica, ka tas ir smieklīgi, un mēs uzsākām veselu propagandas kampaņu, lai skaidrotu sabiedrībai, cik nozīmīgs ir bezdeficīta budžets. Jo, pieļaujot deficītu, mums būtu jāaizņemas un pēc tam jādomā, kā ar to tikt galā. Un varbūt mūsu mazbērni mūs par to mūs nolādētu, atminējās S.Kallass. Patlaban atziņa par to, ka bezdeficīta budžets tiešām ir vajadzīgs, Igaunijas sabiedrībā ir iesakņojusies, uzskata politiķis.

J. Biķa runa Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā (video) 

S.Kallasa Gada lekcija ekonomikā

Ekonomistu Apvienības 2010 prezidenta Ojāra Kehra runa

Video