Pēteris Strautiņš: Vērojams pārsteidzošs deflācijas periods straujas izaugsmes posmā, Apollo.lv

08.03.2013

Pat ja patlaban vēl «īstu» deflāciju gada griezumā neesam piedzīvojuši, jau gandrīz gadu cenas ir «planēšanas» režīmā, to vidējais līmenis ir par 0,8% zemāks nekā pērnā gada aprīlī, kas ir līdz šim augstākais dārdzības punkts. Līdz ar to faktiski jau var runāt par pārsteidzošu deflācijas periodu straujas izaugsmes periodā, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Pēteris Strautiņš.

Eksperts uzsver, ka patēriņa cenu samazināšanās februārī pret janvāri par 0,1% nav sensācija, bet šī ziņa noteikti lika pacelties daudzām uzacīm - šajā mēnesī cenas nemēdz samazināties, iepriekšējo reizi tas notika 2001.gadā. Turklāt tas seko no pircēju viedokļa pārsteidzoši labvēlīgai cenu dinamikai janvārī.

Tādējādi gada inflācija februārī ir sarukusi līdz 0,3%, strauji pieaugot iespējai, ka šogad īsu brīdi piedzīvosim deflāciju arī gada griezumā, uzskata Strautiņš. Pērn gan martā, gan aprīlī cenas pieauga par 0,6%, kas daļēji bija saistīts ar tobrīd kāpjošajām degvielas cenām. Šogad martā un aprīlī kopējais cenu līmenis, visdrīzāk, būs augšupejošs, taču lēnāk nekā pērn. Jau ir puslīdz skaidrs, ka degvielas cenām šoreiz būs inflāciju samazinoša ietekme, norāda eksperts.

«Deflāciju mēdz dalīt labajā un sliktajā. «Sliktā» deflācija notiek pie ļoti strauja ekonomiskās aktivitātes krituma un bezdarba, kas samazina izmaksas caur algu kritumu un spiežot uzņēmējus asi konkurēt par izdzīvošanu. «Labā» deflācija savukārt ir cenu kritums, ko rada tehnoloģiju attīstība un efektīvāka konkurence. Februāra detalizētākajos patēriņa cenu datos redzam ļoti daudz labas deflācijas,» akcentē Strautiņš.

Apģērbu cenas mazumtirdzniecībā gada laikā samazinājušās par 1%, kamēr apģērbu importa cenas pieaug, 2012.gada 4.ceturksnī vieglās rūpniecības produktu imports bija par 5.4% dārgāks nekā pirms gada, arī Latvijas ražotāju cenas vietējā tirgū nedaudz pieauga. Acīmredzot ir pastiprinājusies konkurence tirgotāju starpā.

«Var izvirzīt hipotēzi, ka apģērbu tirgū Latvijā noticis lēciens no viena, nevēlamā, līdzsvara - mazs apgrozījums - augstas izmaksas - augstas cenas - kūtri vai uz ārzemēm braucoši pircēji - uz citu: augošs apgrozījums - sarūkošas izmaksas - pircējiem draudzīgas cenas. Par to liecina apstāklis, kas apģērbu tirdzniecība pēdējo gadu laikā bijusi viena no veiksmīgākajām tirdzniecības apakšnozarēm, tās apgrozījums jau atgriezies trekno gadu līmenī, tātad te nav «sliktās» deflācijas spiediena. Cenām sekot piedāvājumam šoreiz licis vai nu tirgotāju saprāts un pāreja no īstermiņa uz ilgtermiņa stratēģijām, vai jaunu tirgus spēlētāju, pirmkārt «H&M» ienākšana. Eiro ieviešana šo procesu varētu pastiprināt, ir saņemti signāli, ka nozarē ienāks atkal jauni spēlētāji,» skaidro Strautiņš.

Tāpat samazinās mājokļu iekārtas cena, kas nav nekas neparasts un saistīts ar tehnoloģiju attīstību, skaidro eksperts. Transporta izmaksu kritumu varētu skaidrot administratīvi lēmumi. Izglītības vidējās cenas krīt, ekonomikas pārkaršanas periodā studēt sākušo īpatsvaram. Joprojām no troņa nav gāzts tradicionālais deflācijas «karalis» - sakaru pakalpojumi, kas gada laikā kļuvuši par 6,7% lētāki.

«Runāt par «sliktu» deflāciju apstākļos, kad nodarbinātība un algas kāpj, it kā nebūtu pamata. Nenoliedzami, cenu dinamikā joprojām vēl var saskatīt 2008.-2009.gada dziļās krīzes ietekmi, bezdarbs joprojām ir augsts un tas noteikti kavē cenu kāpumu, jo īpaši pakalpojumiem, taču kopumā dominē «labā» deflācija,» norāda Strautiņš.

Gada inflāciju februārī galvenokārt noteica pārtika, kas maksāja par 1,8% vairāk nekā pirms gada, saka eksperts, piebilstot, ka cenu dinamikai pasaules tirgos patlaban vajadzētu iedarboties pārtikas inflāciju pazeminoši, bet iespējams, ka Latvijā šo procesu slāpē pārtikas ražotāju pārorientēšanās uz eksportu, kas palielina viņu rīcības brīvību cenu noteikšanā iekšējā tirgū.

«Nav šaubu, ka turpinoties iekšzemes kopprodukta pieaugumam apmēram līdzšinējā tempā, kā tas ir sagaidāms, inflācijas līkne agri vai vēlu pavērsīsies pretējā virzienā, inflācija atkal pārsniegs eirozonas vidējo līmeni un tāda tā caurmērā būs daudzus gadus, algām un cenām tuvojoties Eiropas vidējiem rādītājiem. Domāju, ka ekonomikas pieaugumam straujākā algu kāpumā jāizpaužas jau šī gada otrajā pusē, jo darba tirgus nepārprotami tuvojas punktam, kurā krasi jāmainās attiecībām starp darba devējiem un veicējiem,» uzskata Strautiņš.

Eksperts norāda, ka bezdarbs Rīgā ir viszemākais, bet arī algu līmenis šeit no 2010.gada līdz 2012.gadam auga vislēnāk, par 7,5%, kas viegli neierastā veidā apstiprina, ka reģistrētā bezdarba dati neliecina par situāciju darba tirgū. Visstraujāk - par 12,6% - šajā periodā algas auga Kurzemē, kas varētu būt saistīts ar augsto rūpniecības un transporta īpatsvaru reģiona ekonomikā, kā arī, visdrīzāk, straujāku izaugsmi nekā valstī vidēji. Katrā ziņā tas liek apšaubīt stereotipus par Rīgas un pārējo reģionu salīdzināmajām izaugsmes perspektīvām, piebilst Strautiņš.

Jau ziņots, ka patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 0,1%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,1%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,8%.