Pēteris Strautiņš: Par jaunākajiem patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma indeksiem

30.06.2010

Atšķirībā no pārējās Eiropas Savienības un arī Baltijas valstīm, Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojums jūnijā turpināja uzlaboties, saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, turklāt saglabājot iepriekšējiem mēnešiem raksturīgo straujo augšupejas tempu. Turpmākajos mēnešos šī tendence varētu vājināties, taču izmaiņu virziens visdrīzāk joprojām būs pozitīvs.

Jūnijā turpināja uzlaboties gan patērētāju, gan arī visu nozaru uzņēmēju noskaņojuma jeb konfidences indeksi, izņemot celtniecību, kurā sajūtas par tagadni un nākotni jūnijā nemainījās. Visstraujāk, par 5 procentpunktiem, līdz +8 uzlabojās mazumtirdzniecības konfidence, kas turklāt ir vienīgā nozare, kas ir "pozitīvā teritorijā". Tuvu tai (-5) ir arī rūpniecība, tās pārstāvju noskaņojums ir turpinājis uzlaboties, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, taču lēnākā tempā (par 1 pp) nekā caurmērā kopš pērnā gada septembra. Patērētāju noskaņojums turpināja uzlaboties drusku raitākā solī (par 2 pp), taču šī indeksa līmenis joprojām ir visai zems (-27 punkti +100/-100 skalā).

ESI jeb kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss jūnijā (98.7) jau ir tuvs vēsturiski vidējam līmenim (100.0) un pie pašreizējā uzlabošanās tempa varētu to pārsniegt jau jūlijā. Taču, vai noskaņojums turpinās uzlaboties līdzšinējā tempā? Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji spēs pretoties jaunajam bažu vilnim, kas veļas pār Eiropu? Ir cerība, ka varēs, jo Latvijā iepriekšējo pārmērību korekcija pati acīmredzami bija kļuvusi pārmērīga, citiem vārdiem, sods ir bijis lielāks par grēkiem. Šobrīd vērojamā konfidences indeksu uzlabošanās daļēji varētu būt atgriešanās pie emocionālā līdzsvara un galīga samierināšanās ar iepriekšējo gadu pārmērīgo nākotnes cerību pagaišanu. Turklāt, paralēli tam empīriskajā realitātē notiek visnotaļ labvēlīgi procesi — priekšstats par ekonomikas atkopšanos nav ilūzija, jo īpaši eksports strauji aug. Šķiet arī, ka iekšējā patēriņa sektorā pozitīvā inerce jau ir pietiekoši spēcīga, lai "izvilktu" ekonomiku cauri hipotētiskam eksporta vājumam mirklim, kāds varētu pienākt gada 2.pusē. Viena no iespējām uzlabot noskaņojumu būtu mazāk šausmināties par pagaidām hipotētiskiem budžeta izdevumu samazinājumiem nākamgad, kuru apmērs tiek vērtēts, balstoties uz visnotaļ pesimistiskām makro prognozēm.

Igaunijā jūnijā kopējais noskaņojums nemainījās, bet Lietuvā tas nedaudz pasliktinājās. Svarīgi un drusku uztraucoši ir tas, ka kaimiņvalstīs būtiski pasliktinājās rūpniecības konfidence, kas atgādina, ka šogad pilnībā paļauties uz eksporta izaugsmes stabilitāti nevarēs. Acīmredzot kaimiņvalstis jau sāk izjust to, pasaules ekonomika pēdējo pāris mēnešu laikā no krīzes rāpjas ārā lēnāk, nekā gada sākumā. Arī ES kopumā rūpniecības konfidences līmenis nedaudz pazeminājās. Latvijā, kā jau teikts, rūpniecības konfidence turpināja uzlaboties, ļoti būtiski ir uzlabojies vērtējums par ražošanas apjomu tendenci iepriekšējos mēnešos, taču vērtējums par ienākošo pasūtījumu apjomu ir nedaudz pasliktinājies. Tas norāda, ka situācija šajā nozarē turpmākajos mēnešos visdrīzāk neuzlabosies tik strauji kā gada pirmajā pusē.