Pēteris Strautiņš: Latvijas ārējais parāds katru dienu samazinās par 4,1 miljonu

04.06.2010

Latvijas Bankas apkopotie šī gada 1.ceturkšņa maksājumu bilances dati sniedz interesantu ieskatu ekonomikas procesos, kas ikdienā paliek ārpus sabiedrības uzmanības loka.

Pirmkārt te ir jāmin Latvijas neto ārējā parāda dinamika. Šis rādītājs raksturo sabiedriskā sektora, uzņēmumu un privātpersonu kopējo jeb bruto ārēju parādu, no kura ir atskaitīt pārējās pasaules parādi pret Latvijas valsti, uzņēmumiem un privātpersonām. Sava nozīme ir kā bruto tā neto parāda datiem, taču sagaidāmo parāda maksājumu slogu, kas gulsies uz valsts iedzīvotājiem, ļauj novērtēt tieši neto ārējais parāds. Ja Krievijas iedzīvotājs nogulda Latvijas komercbankā miljonu dolāru un banka par šo naudu nopērk ASV valdības parādzīmes, tas palielina mūsu valsts bruto ārējo parādu, taču nekādi nepalielina iedzīvotāju reālo parādu nastu.

Latvijas neto ārējais parāds augstāko punktu (9,2 miljardi latu) sasniedza 2008.gada nogalē. Tas bija strauji audzis kopā pievienošanās ES, šajā periodā pieaugot vairāk nekā četrarpus reizes. Galvenais iemesls bija privātā sektora — mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās bankās.

Tieši brīdī, kad sabiedrība sāka satraukties par it kā nesamaksājamu parādu uzņemšanos, Latvijas neto ārējais parāds sāka samazināties, tas notika 2009.gada 1.ceturksnī. Šobrīd jau attiecībā pret augstāko punktu neto ārējais parāds ir samazinājies par diviem miljardiem un 69 miljoniem latu, tai skaitā 2010.gada 1. ceturksnī – par 364,8 miljoniem latu jeb par 4,1 miljonu latu dienā (jeb 168 tūkstošiem latu stundā, 2,8 tūkstošiem latu minūtē). Sabiedriskā sektora parāds ir pieaudzis, taču privātā sektora ārējais parāds ir sarucis daudz straujāk. Šis apstāklis liek arī citādi paskatīties uz valsts parāda pieaugumu — tas lielā mērā ir privātā sektora finansiālā pārpalikuma spoguļattēls un nenozīmē, ka šobrīd Latvija tērētu vairāk, nekā nopelna.

Valsts budžeta deficīts tomēr ir jāsamazina, jo valsts parāda pieaugums tiešā veidā rada slogu visiem nodokļu maksātājiem, atšķirībā no privātā parāda, kas tieši ietekmē tikai pašus parādniekus. Valsts budžeta deficīta samazināšanā neaizstājama loma būs izdevumu efektivitātes pieaugumam, taču valsts finansiālo situāciju var uzlabot arī privātais sektors, piebremzējot sava parāda samazināšanas centienus. Skaidrs, ka daudzi uzņēmumi un ģimenes ir uzņēmušās pārāk lielas parādsaistības, kas ir jāsamazina. Taču vienlaikus citiem ir iespēja ņemt kredītus ar izdevīgām procentu likmēm un izdevīgi ieguldīt vai iztērēt, tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus.

Šobrīd nav akūtas nepieciešamības samazināt Latvijas neto ārējo parādu, tas ir ievērojams: ap 56% no IKP, bet nav uzskatāms par bīstamu. Piemēram, Portugāles neto ārējais parāds ir tuvs 100% no IKP.