Juris Cebulis: "Komentārs par Eiroparlamentu"

03.06.2009

Viens no šīs nedēļas aktuālajiem tematiem ir sestdien gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas. Lai gan ziņu un reklāmu gūzmā šo notikumu aizēno cīņas par Rīgas mēra krēslu un diskusijas par gaidāmajiem valsts budžeta grozījumiem, vidējā un ilgtermiņā Eiroparlaments un mūsu eirodeputāti var lielā mērā ietekmēt mūsu nākotni.

Tomēr, lai iegūtu maksimālu labumu no šīs Eiropas līmeņa lēmējinstitūcijas darbības, mums ir svarīgi saprast Eiroparlamenta darbības principus un atšķirības no mūsu pašu lēmējinstitūcijām – Saeimas un pašvaldībām.

Pirmkārt, Eiropas parlaments pārstāv Eiropas iedzīvotāju intereses, kamēr Eiropas padome, kura sastāv no dalībvalstu valdību pārstāvjiem, pārstāv Eiropas dalībvalstu intereses. Šī konstrukcija ir diezgan sarežģīta, jo prasa nodalīt mūsu kā Eiropas iedzīvotāju vajadzības no mūsu kā Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Eiroparlaments nerisinās mana novada vai mans valsts intereses. Šajā līmenī varam risināt tādus jautājumus, kas ir vienlīdz aktuāli gan pie mums, gan citās Eiropas valstīs. Kā piemērus var minēt mobilo telefonu sakaru tarifu ierobežojumus vai lidmašīnu pasažieru tiesību regulāciju, kuru ieviešana dod labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem, tais skaitā arī Latvijā. Minētos priekšlikumus ierosināja citu valstu eirodeputāti, taču arī mūsējie var ierosināt balsošanai līdzīgus jautājumus, kas vienlīdz skar ne tikai Latvijas, bet arī pārējās Eiropas iedzīvotājus. Protams, ka šādi visai Eiropai saistoši lēmumi var dot lielāku vai mazāku labumu katras dalībvalsts iedzīvotājiem, tādējādi mūsu valsts deputāti var netiešā veidā panākt mūsu interešu aizstāvību.

Otrkārt, Eiropas parlaments ir pārnacionāla institūcija, kas risina Eiropas kopīgās problēmas attiecībās ar citām pasaules valstīm, ko Eiropas žargonā saucam par „trešajām” valstīm. Lai gan šādi jautājumi, piemēram, Eiropas ekonomiskā konkurētspēja pasaules mērogā, var likties ļoti tāli un no mums maz atkarīgi, Eiroparlaments ir vieta, kur par tiem runāt un kur var pieņemt ietekmīgus lēmumus šajā virzienā. Daudz saprotamāki mums ir jautājumi, kas saistīti ar mūsu kaimiņvalstīm kā Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Pieņemot lēmumus par Eiropas attiecībām ar šīm valstīm, mūsu deputāti var spēlēt (un jau spēlē) nozīmīgu lomu kā šo valstu pazinēji un konkrēta viedokļa paudēji.

Treškārt, Eiropas parlaments ir liela un daudzskaitlīga institūcija, kuras darbībai šo iemeslu dēļ ir sava specifika. Lielā deputātu skaita dēļ Eiropas parlamenta procedūras ir stingri reglamentētas. Katram deputātam atsevišķi ir mazs īpatsvars balsu kopskaitā un ierobežotas iespējas uzstāties kopējās sēdēs. Ņemot vērā, ka Latvija ir viena no mazākajām Eiropas valstīm, nav iespējams panākt lēmumu pieņemšanu ar mūsu deputātu balsu skaitu. Tāpēc galvenais darbs notiek politiskajās grupās un komitejās. Lai citi ieklausītos mūsu viedokļos un atbalstītu mūsu piedāvātos lēmumu projektus, uz Eiroparlamentu ir jāsūta gudri un ietekmīgi cilvēki, kuri spēj panākt cieņu un atzinību no citu valstu deputātiem. Jo lielāka personība, jo vairāk atbalstītāju tā var sapulcināt ap sevi. Un, protams, ka panākumu kaldināšanai nepieciešams liels un pastāvīgs darbs daudzu gadu garumā. Te jāpiebilst, ka Eiroparlaments nodrošina labus materiālos apstākļus deputātiem, lai viņi varētu veikt savus pienākumus gan Eiroparlamentā, gan savā valstī – kontaktos ar vēlētājiem, masu mēdijiem un savu partiju. Vēl viena Eiroparlamenta vēlēšanu īpatnība ir tā, ka Latvijā ievēlam deputātus pēc Latvijas partiju saraksta, kamēr Eiroparlamentā ievēlētie deputāti apvienojas politiskajās grupās neatkarīgi no piederības kādai Latvijas partijai.

Ņemot vērā augstākminētos argumentus, man ir vairāki secinājumi par Eiroparlamenta vēlēšanām:

  1. Uz Eiroparlamenta vēlēšanām ir jāiet, jo mana balss, kaut arī tikai viena, var ietekmēt mūsu nākotni.
  2. Izvēloties, par ko balsot, galvenā uzmanība jāpievērš konkrētiem deputātu kandidātiem, viņu uzskatiem un kvalifikācijām.
  3. Mans deputāta ideāls būtu ekonomiski domājošs cilvēks ar labām svešvalodu zināšanām, spēju komunicēt ar citiem deputātiem un pārliecināt viņus par savu viedokli, vēlmi izveidot ap sevi spēcīgu komandu.
  4. Es gribētu, lai manis izvēlētie deputāti būtu godīgi un veltītu visu savu enerģiju un darbībai piešķirtos resursus vēlētājiem svarīgu jautājumu risināšanā, koncentrētos tikai uz jautājumiem, kas ir Eiroparlamenta kompetencē, necenšoties mānīt vēlētājus ar neizpildāmiem solījumiem. Centīšos iegūt informāciju no partiju programmām, deputātu kandidātu publiskajiem izteikumiem, bet galvenokārt – no šo cilvēku līdzšinējās darbības.
  5. Es gribētu, lai mani deputāti noturētos Eiroparlamentā vairākus termiņus, jo Eiroparlamenta specifikas apgūšana un labas reputācijas un kolēģu cieņas iegūšana ir pastāvīgs ilgtermiņa process.
  6. Neredzu vajadzību sasaistīt sava partijas saraksta izvēli Eiroparlamenta vēlēšanās un pašvaldības vēlēšanās, jo izvēles kritēriji ir pilnīgi atšķirīgi.

Šos secinājumus adresēju, galvenokārt, sev pašam, bet varbūt kāds no tiem noder arī lasītājiem.