Ojārs Kehris: ***

19.01.2010

Valsts prezidents aicināja uz atklātu diskusiju par aktuālākajām ekonomiskās politikas prioritātēm šogad un nākamgad, par eiro ieviešanu – temati, par kuriem viņš attiecīgajās diskusijās piedalīsies Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā.

Šim gadam Ekonomistu Apvienība 2010 prognozēja IKP pieaugumu par -5 procentiem. Es biju lielāks optimists un prognozēju 0. Arī Starptautiskais Valūtas fonds paredz lejupslīdi ekonomikā tuvākajos gados. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda un Latvijas vienošanai, 2014. gadā Latvija sasniegs 2006. gada līmeni. Turklāt, šogad un nākamgad izdevumi budžetā ir jāsamazina, nodokļi jāpalielina un es nedomāju, ka šobrīd vissvarīgākā būtu diskusija par jauno nodokļu sistēmu. Ir skaidrs, ka nodokļu slogs pat ekonomikas lejupslīdes apstākļos tiks palielināts.. Vienlaikus populisms vadošu valsts amatpersonu izpildījumā sit augstu vilni. Piemēram, I.Sudaba pēc tikšanās ar Valsts Prezidentu pirms nedēļas paziņo, ka nav ekonomikas atjaunošanas un sildīšanas plāna. Lai gan es domāju, ka viņai tāpat kā citiem, kas ir iepazinušies ar Latvijas valdības un Valutas fonda sarunu dokumentiem, ir skaidrs, ka līdzekļi ekonomikas sildīšanai tur nav paredzēti.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvics iepriekšējā nedēļā paziņoja, ka pie pirmās iespējas jāsamazina nodokļi. Jāpieņem, ka viņš tomēr ir lasījis SVF dokumentus, kur rakstīts, ka nodokļi ir jāpalielina.

Ja pat par nelielām summām būs pieejami granti, tad pieredze rāda, ka tie tiks sadalīti nevis balstoties uz tirgu, bet ar administratīvām metodēm. Un tie tiek negodīgi sadalīti ierēdņu un partiju vidū.

FTKT vadītāja Irēna Krūmane pagājušajā nedēļā patiesi paziņoja, ka normāla tautsaimniecības kreditēšana Latvijā var atsākties ne ātrāk kā pēc 2 gadiem.

Vienlaikus statistikas dati rādi, ka nauda no Latvijas aizplūdīs - SVF dati rāda, ka tuvāko gadu laikā tie būs 1,5-2 miljardi.

Ko latviešiem darīt šos 2 gadus Latvijā? Ap 200 tūkstošiem jeb katrs desmitais aizbrauc no Latvijas un meklē darbu ārzemēs.. Vairāk kā katrs piektais darba spējīgais mūsu valstī jau ir bezdarbnieks. Sarkastisks iepriecinājums, ka beidzot ap 20 000 cilvēkiem Latvijā ir gatavi strādāt trešās šķiras darbus par 100 Ls mēnesī, bet vai tas ir cilvēkcienīgs darbs ar ko uzturēt ģimeni?!?

Daudzi jaunieši Latvijā gatavojas beigt skolas un augstskolas, bet tuvākos 2 gadus kļūt par uzņēmējiem Latvijā nav iespējams - ņemot vērā manis iepriekš sacīto un to, ka iekšējais tirgus samazināsies. Bez iespējas uzņemties darbu un dot darbu citiem, izslavētais latviešu tautas kalpa sindroms var tikai palielināties. Vai ir iespējams šo situāciju mainīt?!?

Ja skatāmies uz Latvijas patreizējo vadību, tad domājams, ka nē. Latvijas banka ir nostiprinājusi savu propagandas un sabiedrisko attiecību speciālistus nevis analītiskās spējas. Tā organizē skaistas konferences, kurās aicina uzstāties tikai “pareizi” domājošos un veic lielu darbu, lai apgādātu valsts vadītājus ar sevis proponēto informāciju. Valdība, protams, ir daudz labāka par savulaik stāvokli saasinājušo Godmaņa-Slaktera valdību, tomēr šķiet, ka gads no ekonomiskās politikas viedokļa būs izniekots, jo nav iespējams panākt stabilu valdības vairākuma viedokli un turpinās cīņa par varu.

Vai no ekonomiskās politikas viedokļa ir iespējami citi risinājumi?

Jā, ir. Pievienoties eiro, pieņemsim ar 20% zemāku Lata vērtību (kursu), pārvēršot Euro kredītus par latu kredītiem un daļēji sedzot zaudējumus bankām.

Līdzīgi šim ir izteikti Štiglica, Krugmana, Sorosa un mūsu priekšlikumi. Latvijas līderi var mums pastāstīt, kādēļ tas nav pieņemams Eiropas Centrālajai bankai un Briseles ierēdņiem. Mani avoti tur gan ir novērojuši, ka netika darīts pārāk daudz, lai aizstāvētu Latvijas pozīciju. Piemēram, sakot ka “šis ir priekšlikums, kuru jūs jau nu nepieņemsiet”.. Vienlaikus Igaunija, Lietuva un Zviedrija dara visu, kas vajadzīgs viņiem un nav gatavas gaidīt laikus, kad Latvija pievienosies Euro zonai. Latvijas vadītāji runā par 2014. gadu kā par gadu, kad Latvija pievienosies Euro. Paskatīsimies uz SVF skaitļiem.

Valdības ārējais parāds pirms dažiem gadiem bija 10%. Šobrīd tas sastāda 33% no IKP. Pēc SVF datiem, izpildot pašreizējo programmu, parāds sastādīs 90% un tas ir pie nosacījuma, ka Latvijas puse programmu pildīs, ko tā pašreiz nespēj fiskālās konolidācijas ziņā un ja nepārsniegs deflācijas programmā paredzētos skaitļus. Zināms, ka Māstrihtas kritērijos, lai pievienotos euro zonai, paredzēts ne vairāk kā 60%. Sekojoši man šķiet, ka tā ir cilvēku mānīšana, jo tie, kas runā par 2014. gadu, saprot, ka vairs nebūs valdībā un viņiem ir bail pateikt taisnību šobrīd. Arī to, ka tad, kad mēs iziesim cauri 2-3 ļoti smagiem gadiem, tik un tā būs nepieciešama lata devalvācija.

Kad mēs runājām par šo tikšanos, Edgars Rinkevičs norādīja, ka nav vērts runāt par ātrāku lata pievienošanos Euro, jo šajā jautājumā mums nav draugu ne Eiropā, ne kaimiņos. Iespējams, pievienošanās euro tomēr nav vislabākais ekonomikas atveseļošanās scenārijs. Ar lielu interesi gaidu Čehijas un Polijas pirmā ceturkšņa datus – valstu, kuru valūtas brīvi svārstās pret citām valūtām, salīdzinot ar Slovēniju un Slovākiju, kuras ir eurozonā. Tādēļ atsaucoties uz prezidenta padomnieku lūgumiem, dot padomu, ko prezidentam teikt Davosā, man piedāvājums būtu sekojošs: Prezidentam dodoties uz Davosu, paņemt sev līdzi palīgos Latvijas Bankas prezidentu un plenārsēdē par euro paziņot, ka, tā kā Eiropas Centrālās bankas birokrāti negrib dzirdēt, ko Latvijas glābšanai iesaka Latvijas ekonomisti, Štiglics, Krugmans, Soross un citi, mēs vairs nevaram turpināt darīt laimīgas ārzemju bankas un raizēties par mūsu kaimiņiem. Mums Latvijā ir pienācis laiks domāt par savas tautas attīstību. Un tādēļ mēs ar šā gada pirmo februāri devalvējam latu par 30 procentiem, vai pielīdzinām 1 eiro 1 latam, kredītņēmēju eiro kredītus pārvēršam latos pēc pašreizējā kursa un piedāvājam bankām 3% ietvaros no IKP daļēji kompensēt zaudējumus, ja tās to vēlas.

Ja šis priekšlikums tiktu īstenots, Latvijā 3 mēnešus iespējams turpinātos ekonomikas samazināšanās, pieaugtu inflācija, ārzemju preces kļūtu dārgākas un vismaz par 30% dārgāki kļūtu ārzemju braucieni. Toties šā gada otrajā pusē Latvijā sāktos ekonomikas pieaugums, pozitīva nauda plūsma budžetā, nebūtu ārzemju parāda pieauguma un galvenais, cilvēkiem atjaunotos iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā vairotos darba vietas, kurās iespējams nopelnīt ģimenes uzturēšanai cienīgus līdzekļus. Tā rezultātā Zatlers un Rimšēvics būtu godam pelnījuši Spīdolas balvu ekonomikā 2010 gadā.