Valdis Dombrovskis: Latvijā bija V veida krīze, Diena.lv

19.04.2012

Patlaban ir skaidrs, ka Latvijā krīze attīstījās pēc V veida scenārija - straujš kritums un tai sekojoša strauja izaugsme, un tas ir labākais veids, kā pārvarēt krīzi, ceturtdien lekcijā Ekonomistu apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

"Sākoties krīzei, būtiskākais jautājums bija - devalvēt latu vai izvēlēties iekšējo devalvāciju. Devalvācijas aizstāvju galvenais arguments bija tas, ka devalvācija veicinās eksportu un tas ļaus ātrāk iziet no krīzes. Patlaban ir skaidrs, ka tās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras saglabāja fiksēto valūtas kursu - Latvija, Lietuva un Igaunija -, uzrāda straujāko eksporta pieaugumu reģionā," akcentēja Dombrovskis.

Premjers arī uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā. V.Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%.

2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%. Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau 5 gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus.

Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija. Latvija nav atgriezusies pie iepriekšējā, ļoti straujā attīstības tempa, ko veicināja pārmērīgais kredītu pieaugums, taču 2011. gadā tās izaugsme sasniedza 5,5 procentus un tuvākajos gados Latvijā neapšaubāmi būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā, akcentēja premjers.

Lai arī katrā valstī krīzes atšķiras, galvenais mērķis ir atgūt konkurētspēju un investoru uzticību. Daudzās jomās Latvija strukturālo reformu ziņā jau sasniegusi vairāk nekā citas valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni - pirmā strukturālo reformu mērvienība ir novērtējums Pasaules Bankas Uzņēmējdarbības vides pieejamības indeksā, kurā Latvija ieguvusi 21. vietu starp 183 valstīm.

Latvijai piešķirta arī 60. vieta pasaulē, mērot IKP uz vienu cilvēku pirktspējas paritātes izteiksmē, un tas norāda uz ievērojamām turpmākas izaugsmes iespējām. Salīdzinoši - Itālija ieņem 87. vietu, bet Grieķijai piešķirta 100. vieta.

Premjers pauda, ka būtiska nozīme krīzes pārvarēšanā ir eksporta dinamikai – laikā no 2010. gada otrā ceturkšņa līdz 2011. gada trešajam ceturksnim eksports pieaudzis robežās no 18 līdz 32% katrā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu ceturksni iepriekšējā gadā.

Savukārt Portugāles un Itālijas eksporta apjomi palielinājās 15% apmērā, bet Grieķija atpalika no pārējām valstīm. Eksporta kāpuma iespaidā kopprodukts visās valstīs atveseļojās, un to veicināja tikpat straujš ražošanas kāpums.

Ministru prezidents uzsver, ka valstis ar fiksēto maiņas kursu īstenoja vairāk fiskālo korekciju un strukturālo reformu, un rezultāts bija straujāka eksporta un kopprodukta palielināšanās. Šie secinājumi ir noderīgi tām eirozonas valstīm, kurās nepieciešami strukturāli uzlabojumi. „Apgalvojums, ka devalvācija ir nepieciešama, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, nav patiess,” norāda V.Dombrovskis.

2011.gadā Latvijas investīciju koeficients jau kāpis līdz 23 procentiem no IKP, un tas, visticamāk, turpinās palielināties. „Dienvideiropā investīciju koeficients ir ļoti zems, Grieķija un Portugāle to jūtami samazinājušas, taču šo valstu investīcijām jāatveseļojas, lai tās atkal piedzīvotu jūtamu izaugsmi,” norāda V.Dombrovskis.

2008. gada maijā inflācija Latvijā sasniedza augstāko punktu – 17,9%, bet pēc tam, globālās recesijas apstākļos valdošās deflācijas ietekmēta, inflācija kredītu samazināšanās rezultātā strauji kritās. Tā kā Dienvideiropas valstīs nebija ne buma, ne pārkaršanas, inflācija tajās bija niecīga un svārstījās 2–4 procentu robežās gadā.

2011. gadā vairumā valstu saglabājās neliela inflācija 3–4 procentu apmērā. Deflācijas ietekme un deflācijas cikla draudi bija krietni pārspīlēti – 2009. gadā Latvija piedzīvoja niecīgu deflāciju 1 procenta apmērā. Cenas palika iepriekšējā līmenī, jo tik nelielā un atvērtā ekonomikā daudzas cenas tiek noteiktas starptautiskajā arēnā. Daudz bīstamāka izrādījās inflācija, kas 2011. gadā sasniedza 4,4% un vēl joprojām ir lielākais potenciālais šķērslis Latvijas plāniem 2014. gadā iestāties eirozonā - valdība plāno šogad samazināt inflāciju līdz 2,4 procentiem.

Konferencē eksperti un ekonomisti tika iepazīstināti ar grāmatas “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” papildināto izdevumu latviešu valodā elektroniskā veidā, kuru Latvijas studentiem un skolēniem izdevusi Ekonomistu apvienība 2010. Grāmatas autori ir Ministru prezidents V.Dombrovskis un Starptautiskās ekonomikas Petersona institūta (Vašingtona) ekonomists Anders Oslunds.

Finanšu krīzes plosītajā Eiropā Latvija rāda priekšzīmi pārējām valstīm. Mēs uzskatām, ka šāds rezultāts sasniegts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijai ārējās likviditātes krīzes apstākļos vienkārši nebija citas izejas; otrkārt, valsts pieņēma un īstenoja vairākus saprātīgus lēmumus,” atzīst grāmatas autori un uzskaita fenomenus, kas veicināja krīzes pārvarēšanu Latvijā.