Kaspars Gerhards: "Lata devalvācija smagi skartu sociālo jomu", nra.lv

25.01.2010

Pašreizējā situācijā lata devalvācijas sekas vissmagāk skartu sociālo jomu, intervijā "Neatkarīgajai" norāda satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Ministrs norāda, ka sociālās programmas nespētu nodrošināt kaut vai tādu līmeni, kāds ir pašlaik, jo par devalvācijas procentu samazinātos reālie ienākumi. Ja tiktu veikta devalvācija, tad sociāla atbalsta jomā mums būtu daudz grūtāk, nekā ir tagad."Kā instruments tas [devalvācija] pastāvēs vienmēr. Tikai nav īstais brīdis, lai to izmantotu," atkārtoti uzsver Gerhards un piebilst, ka "zaudējumi no devalvācijas varētu būt

lielāki par ieguvumiem. Mēs vietējās valūtas devalvāciju jau piedzīvojām deviņdesmito gadu sākumā, un tas nebija patīkami."

Latvijas ekonomikas atveseļošanās saistīta ar to, kā attīstīsies Latvijas nozīmīgākie eksporta tirgi - Vācijā, Skandināvijā, Lietuvā, Krievijā un citur. Kamēr tie atguvušies, vienīgais veids, ka uzturēt ekonomiku pie dzīvības, ir budžeta deficīts.Ministrs uzsvēra, ka valdība pašlaik stimulē ekonomiku uz budžeta deficīta rēķina. Bet, lai to izdarītu, ir jāaizņemas līdzekļi. "To mēs tagad arī darām. Valsts budžeta iespaids uz

ekonomiku kopumā tagad ir būtiski pieaudzis. Lai valsts pirkumu apjomu noturētu kaut vai pašreizējā līmenī, ir vajadzīgi līdzekļi. Pēc pēdējā aizņēmuma Latvijas finanšu situācija ir stabilizējusies, bet joprojām starptautiskajā tirgū Latvijai aizņemties būtu daudz, daudz dārgāk nekā pie starptautiskajiem aizdevējiem," skaidro Gerhards.

Alternatīva, aizņemoties starptautiskajā tirgū, ir vēl nepatīkamāka, jo tad ir lielāki procenti, dārgāka kredīta apkalpošana. Ja līdzekļus neaizņemās, tad ir jāsamazina valsts budžeta deficīts tieši vai jāsamazina valsts budžeta deficīts, izmantojot kā instrumentu lata devalvāciju. Taču devalvācija izraisītu lielas pārmaiņas Latvijas ekonomikā, kas atsevišķos sektoros rosinātu aktivitāti un pieaugumu.