Mārtiņš Bondars: Amatpersonas neizprata, kādēļ Latvija nokļuva krīzē, db.lv

19.04.2012

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Bondars skaidro, ka Latvija nokļuva krīzē dēļ pārmērīgas kredītu naudas jeb kapitāla naudas ieplūšanas valstī. «Ja mēs skatāmies 2004. gadā, tad Latvijas komercbanku kopējie aktīvi bija seši miljardi latu, bet jau 2008. gada septembrī, tad tie jau bija 22,8 miljardi latu – tātad gandrīz četrkāršs palielinājums. Milzīga kapitāla ieplūde ļoti īsā laika periodā. Šajā laikā ne Latvijas valdība, ne Latvijas Banka nemēģināja risināt problēmas, kuras ir saistītas ar šo milzīgo kapitāla ieplūdumu, un faktiski tās problēmas, kas pēc tam atspoguļojās krīzē 2008. gadā,» tā ekonomists.

«Ja mēs pārejam jau pie krīzes laika, tad, protams, kā jau es minēju, problēmas radās tieši dēļ šī kapitāla pieplūduma, savukārt krīzes piedāvātais risinājums bija tāds, ka Latvijas iedzīvotājiem par to ir jāsamaksā. Ja jau Latvijas iedzīvotāji... tad sanāk, ka Latvijas iedzīvotāji ir atbildīgie par krīzes situāciju, kura bija radusies četru gadu laikā, un mēs neprasām atbildību no finanšu institūcijām, mēs neskatāmies, kādā veidā mums varētu palīdzēt arī starptautiskās organizācijas, kuras tieši bija ieguvējas no tā brīža Latvijas risinājuma un tā tālāk,» norāda Bondars.

Viņš arī norādīja, ka Parex banku varēja neglābt. «Sistēmiskās bankas arguments, protams, ir ļoti jauks, bet tad ir jāsāk skatīties uz kopējo komercbanku bilanču summu. Un, kas notiktu, ja Latvija pieļautu teorētisku iespēju, ka šīs finanšu institūcijas sabruktu? Kā tas izskatītos? Kā tas izskatītos vietēji? Kā tas izskatītos starptautiski? Ja mēs sākam pētīt šo ainu, tad parādās interesanta lieta – Latvija, iespējams, iegūtu šādā ceļā un risinājumā, jo pēc iespējas ātrāk izpūstu nekustamā īpašuma burbuli, pēc iespējas ātrāk mums pārvērtētu valūtu, un tā kļūtu par valūtu, kura atbilst tā brīža tirgus cenai utt. Mēs novērstu daudz ātrāk, daudz straujāk šīs problēmas,» sacīja Bondars, piebilstot, ka, protams, pastāv dažādi «blakus efekti» - būtu citas problēmas.