Edmunds Krastiņš: "Valsts uzņēmumu pārvalde - no viena grāvja otrā"

12.05.2009

Neatkarības 18 gados paralēli privatizācijai, nesistemātiski, tomēr pamazām institucionalizējās valsts īpašumā paliekošo uzņēmumu pārvalde. Ar institucionalizāciju es saprotu noteikumu kopumu, kas nosaka šādu uzņēmumu pārvaldes struktūras, to veidošanu, atalgošanu, pienākumus un atbildību.

Diemžēl, sistemātiskas un pārdomātas institucionalizācijas trūkums novedis pie faktiskas līdz šim pastāvošās valsts uzņēmumu pārvaldes sagraušanas. Tā galvenais iemesls ar ekonomisko krīzi fonā bija aizvien pieaugošā degradācija un ļaunprātīga izmantošana no politisko spēku puses.

Kā simbols tam kļuva kāda šofera dēla iecelšana labi atalgotā uzņēmuma pārvaldes amatā (un ceru, ka šis mans piemērs neliecina par augstprātīgu attieksmi pret šoferiem), taču arī personīgā pieredze liecina, ka kompetences, motivācijas un integritātes trūkums bija (un joprojām ir) visai izplatīta parādība. Daļēji to nosaka tie likumu ierobežojumi, kas liedz uzņēmumu pārvaldē vai nozarē kompetentiem cilvēkiem nokļūt šais pārvaldes struktūrās, bet lielākoties par iecelšanu atbildīgo vēlme izmantot šos amatus vai nu papildatalgojuma sagādei vajadzīgiem cilvēkiem, vai “zelta izpletņiem” vai ietekmes iegūšanai.

Kaut arī pastāvējusī atalgojuma sistēma ļāva algot vismaz vietējā darbaspēka tirgū profesionālus vadītājus, daudzkārt priekšroka tika dota ar politiku cieši saistītām personām.

Valstiski nebija noteikti labas uzņēmumu pārvaldes principi un daudz kur tie nav tikuši pielietoti.

Tomēr pašlaik, iepriekš pastāvējusī sistēma gan ir lielā mērā sagrauta (likvidējot vairumu padomju, samazinot atlikušo padomju locekļu skaitu, ievērojami samazinot atalgojumu valdes locekļiem, uzliekot atbildību par daudzu lēmumu pieņemšanu nemotivētiem un ne vienmēr kompetentiem ministriju ierēdņiem), tomēr jaunā pārvaldes kārtība nav radusies kā profesionālas un pārdomātas analīzes rezultāts. Drīzāk var teikt, ka atgriežamies pie padomju gadu pārvaldes principiem (sak, neko citu jau nezinām).

Tā rezultātā jau tuvākajos gados varam sagaidīt no uzņēmumu sliktākas pārvaldes izrietošu to darbības pasliktināšanos, kas var novest arī pie prasībām pēc valsts finansiāla atbalsta. Pašlaik noteiktie atalgojuma griesti uzņēmumu vadītājiem neļaus šais amatos piesaistīt profesionālus, uz krīzes pārvarēšanu orientētus vadītājus (nemaz nerunājot par Eiropas speciālistiem).

Ko vajadzētu darīt? Manuprāt, nepieciešama strauja rīcība sekojošos virzienos:

  1. sagatavot profesionālu un mūsdienīgu valsts uzņēmumu pārvaldes reformu, kas tai skaitā ļautu to vadībā piesaistīt ārpusuzņēmumu un ārpusministriju ekspertus (ieskaitot no ārzemēm);
  2. reformas ietveros ieviest uzņēmumu labas pārvaldības sistēmu, kas veicinātu vadītāju motivāciju un atbildību;

  3. veikt esošo uzņēmumu inventarizāciju, izvērtējot, kuri no tiem privatizējami, pārveidojami par iestādēm vai likvidējami, funkcijas nodot privātajam sektoram.