Edmunds Krastiņš: "Klusums pirms vētras"

20.04.2009

Pēc dramatiskajiem notikumiem valsts finansēs kopš 2008.gada novembra– “Parex” bankas pārņemšanas, aizņēmumu vienošanās ar SVF un EK, valsts budžeta pārskatīšanas, publiskā sektora atalgojumu samazināšanas, jaunu vēl negatīvāku ieņēmumu prognožu pasludināšanas līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu iestājies gandrīz eiforisks miers.

Budžeta grozījumu sagatavošana atlikta par diviem mēnešiem un valsts aparāts vienā mierā turpina pierasto darbu.

Tomēr ekonomikas lejupslīde nepavisam nav apstājusies un 1.ceturkšņa nodokļu ieņēmumu izpilde ļaut prognozēt, ka līdz budžetā ieplānotajam var pietrūkt ap miljardu latu. Ja iepriekšējo grozījumu gatavošanas laikā strukturāliem pārkārtojumiem laika tikpat kā neatlika un nācās izmantot mehāniskās izdevumu nogriešanas metodes, tad pašreizējai atelpai tā kā būtu beidzot jāsekmē pārdomātu un izsvērtu risinājumu meklējumi. Tādu risinājumu, kas varbūt nodarot pāri kādām šaurākām vai plašākām interešu grupām tomēr veicinātu Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju.

Tomēr pagaidām šo risinājumu meklējumi notiek pēc melnās kastes principa, kad rezultātu pirmoreiz ieraudzīsim aprīļa beigās. Atliek vien minēt vai tiešām beidzot ministriju dzīlēs radīsies nevis nozares un tās birokrātijas šauru interešu aizstāvības vadīti piedāvājumi, bet gan patiesi inovatīvi risinājumi.

Piemēram, izglītībā piedāvājumi, kas veicinātu izglītības iestāžu konkurenci, vai informātikā integrētu nevis sadrumstalotu sistēmu izstrādes. Vai reālas reformas policijā un ES fondu administrācijā. Līdzšinējā pieredze un pirmie ieinteresēto aprindu pārstāvju komentāri liek par to šaubīties.

Tomēr, ja mans pesimisms ir nepamatots, tad dažu mēnešu laikā Latvijā jātiek īstenotiem pēdējos 10 gados lielākajiem pārkārtojumiem visās jomās. Cerams, ka šie pārkārtojumi ietvers arī tādus, kas radīs papildus iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem.

Savukārt, pesimistiskākais un manuprāt ticamākais scenārijs novedīs pie kārtējā mehāniskā 20, 30, 40% samazinājuma, kas automātiski uzģenerēs papildus xxx miljonu nodokļu ieņēmumu samazinājumu un atstās nemainītu to pašu neefektīvo valsts pārvaldes sistēmu.

Šai pēdējā variantā tad arī jūnija beigās pienāks premjera regulāri piesauktā B-diena. Un tad var sanākt, ka no izvēles par labu stingram latam un samazinātiem nomināliem ienākumiem nāksies pāriet uz vājāku latu un samazinātiem reāliem ienākumiem. Tā teikt- varēsim salīdzināt abas krīzes pārvarēšanas metodes.