Ekonomistu Apvienība 2010 analizē valdības pirmās simts darbības dienas

10.02.2011


Varas partiju rīcība atsevišķos jautājumos atspoguļo pirmsvēlēšanu programmās solīto, tomēr valdības pirmās 100 dienas ir apliecinājums, ka vēlētājiem dotos solījumus nereti nomaina pretēja rīcība – analizējot, kā partiju programmās solītais realizējas valdības lēmumos, secina Ekonomistu Apvienības 2010 biedri Olga Ertuganova, Juris Cebulis, Ojārs Kehris un politologs Filips Rajevskis.

Ja vēlētāji būtu labāk iepazinušies ar Vienotības programmu, tad nebūtu pārsteigti par PVN likmju pieaugumu, nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu, sociālo apdrošināšanas iemaksu celšanu, iecerēm samazināt iemaksas 2.pensijas līmenī un citiem valdības lēmumiem. Tomēr pirmsvēlēšanu programmā tika runāts, ka tie ir alternatīvi pasākumi, nevis pasākumu komplekss, turklāt šiem lēmumiem neseko kvalitatīvu strukturālo reformu pakete, kas diemžēl vēl joprojām ir izstrādes stadijā, norāda Olga Ertuganova. Galvenais pārsteigums, ko sagādāja jaunā valdība pieņemot 2011. gada budžetu, bija fiskālās konsolidācijas apjoma sadalījums starp ieņēmumu un izdevumu pusēm. Solījumiem pretējas rīcības cēloņi, viņasprāt, ir nepietiekama analīze, grūti realizējamu solījumu došana, politisko viedokļu atšķirība, starptautisko aizdevēju rekomendācijas, kā arī politiskās gribas neesamība.

Arī ekonomists Juris Cebulis uzskata, ka valdības deklarācija ir ļoti vispārīga – uzskaitīti mērķi un uzdevumi: “attīstīsim, sekmēsim, atbalstīsim...”, taču nav paskaidrots, kā sasniegt šos mērķus, kādi pasākumi un kādos termiņos tiks veikti. Nekonkrētība valdības deklarācijā ļauj apgalvot, ka valdības pirmajās 100 dienās deklarācija tiek pildīta, taču precīzāk būtu teikt, ka valdības deklarācija netiek pārkāpta. Nesaskaņas un ilgās diskusijas politisku lēmumu pieņemšanā izraisa bažas par valdības spēju īstenot deklarācijā paustās apņemšanās.

Sabiedrības attīstības jautājumos nekādas saistības īstermiņā nav uzņemtas, veicot valdības deklarācijas, to veidojošo frakciju programmu analīzi, kā arī vērtējot Valda Dombrovska valdības pirmās simts dienas, konstatē politologs Filips Rajevskis. Svarīgākie lēmumi izglītībā un veselības aprūpē ir atlikti uz tālāku nākotni, par kuru, uz vēsturisku pieredzi balstītu pārliecību, var prognozēt, ka tad šī valdība būs pārveidota vai koalīcija izirusi.

Kā pozitīvu valdības darbības rezultātu, ekonomisti vērtē sadarbības turpināšanu ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas nodrošinās pakāpenisku Latvijas valsts kredītreitinga uzlabošanos un finanšu resursu pieejamību valstij un privātajam sektoram. Svarīgs nosacījums tam ir vienošanās ar aizdevējiem par budžeta konsolidāciju.

Attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, Juris Cebulis norāda arī vairākas negatīvas tendences. Vienotības pirmsvēlēšanu solījumi par uzņēmējiem draudzīgu nodokļu politiku un uzraudzību nav atspoguļoti valdības deklarācijā. Turklāt 2011.gada budžetā ieviestās nodokļu izmaiņas kopumā grūti nosaukt par uzņēmējdarbību veicinošām.

Deklarācija paredz izstrādāt kapitālsabiedrību kompetentas un profesionālas pārvaldības modeli. Taču ministru – valsts kapitālsabiedrību akcionāru rīcība, atjauninot  uzņēmumu valdes ar „savējiem” cilvēkiem, liecina par vecā,  “neprofesionālā” pārvaldības modeļa turpināšanu.

Krīzes situācijā, kad daudzi uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, nozīmīgs ir jautājums par aktīvu atgriešanos tautsaimniecībā. Valdības deklarācija lakoniski sola vienkāršot uzņēmumu likvidācijas procedūru. Kamēr tas nenotiek, uzņēmēji ir izveidojuši savu praksi, kā uzņēmumu maksātnespēju realizēt, apejot likumu regulāciju – aktīvi tiek pārnesti uz citu uzņēmumu, pēc tam pasludinot maksātnespēju jau iztukšotam uzņēmumam. Kamēr būs iespējama šāda necivilizēta prakse, Latvija nevar cerēt uz augstām vietām biznesa videi labvēlīgu valstu sarakstā, secina Cebulis.

Koalīcijas partneri nav vienojušies ne par  četrgades, ne pat par šā gada rīcības plānu  - viss tiek darīts vienojoties no reizes uz reizi, tāpēc šī valdība un – sekojoši - valsts attīstība ir grūti prognozējumas, valdošās politikas lielāko problēmu iezīmē Ekonomistu Apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.