Kāpēc Latvijas iedzīvotāji dzīvi Rietumeiropā uzskata par labāku

Lai skaidrotu cēloņus iedzīvotāju negatīvajam emocionālajam noskaņojumam par dzīvi Latvijā, Ekonomistu apvienība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica pētījumu, lūdzot Latvijas iedzīvotājus pēc dažādiem aspektiem novērtēt, kur dzīvot labāk – Latvijā, Rietumeiropas valstīs vai tomēr būtiskas atšķirības nepastāv, kā arī veikt sava materiālā stāvokļa novērtējumu salīdzinājumā ar laiku pirms 10 gadiem.

Pētījuma ietvaros tiešo interviju veidā tika aptaujāti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pētījums pieejams ŠEIT

Tikai vienā pozīcijā dominē viedoklis, ka dzīvot Latvijā ir labāk -  60% aptaujāto uzskata, ka Latvijā ir daudz labāka ekoloģiskā situācija. Lielu starpību iedzīvotāji nesaskata, vērtējot kriminogēno situāciju un iespējās saturīgi pavadīt brīvo laiku.
 
Taujāti pēc citiem aspektiem, vairums uzskata, ka dzīvot ir labāk Rietumeiropā. Šie aspekti ir sekojoši: iedzīvotāju sociālā aizsargātība (84% - domā, ka labāki apstākļi ir Rietumeiropā), dzīves apstākļi vecumdienās (89%), iespējas iegūt labu izglītību (44%), iespējas atrast labu darbu (76%), apstākļi uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai (49%), veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība (63%), situācija ar cilvēka tiesību ievērošanu un personisko brīvību aizstāvību (47%), attiecības starp dažādu tautību iedzīvotājiem (33%), drošība par nākotni (70%).
 
Vērtējot dzīves apstākļus kopumā, 76% domā, ka tie ir labāki Rietumeiropā, tikai 7% uzskata, ka labāki ir Latvijā, bet 8% domā, ka nav starpības starp Latviju un Rietumeiropu.
 
Kaut arī makroekonomiski rādītāji norāda uz Latvijas ekonomisko izaugsmi, aicināti novērtēt savu materiālo stāvokli, tikai 24% iedzīvotāju uzskata, ka patlaban ir turīgāki nekā bija pirms 10 gadiem, 27% iedzīvotāju savukārt norāda, ka viņu turības līmenis 10 gadu laikā būtiski nav mainījies, bet 38% iedzīvotāju apgalvo, ka bija turīgāki pirms 10 gadiem.