Reformas neatrisina nopietnākās problēmas tieslietu jomā

Ekonomiskās attīstības monitorings 2015 - starpziņojums
Vadītājs: Lauris Liepa

Tiesu sistēmas reforma turpinās, tomēr veiktie jauninājumi nav nozīmīgi un būtiski neuzlabo strīdu risināšanas ātrumu un efektivitāti, šādu viedokli Ekonomistu apvienības konferencē pauda Ekonomiskās attīstības monitoringa 2015 tieslietu izpētes grupas vadītājs Lauris Liepa.

VALDĪBAS PUSGADS TIESLIETU JOMĀ

Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, tiek turpināts rajona tiesu reorganizācijas process, kurš paredz apgabaltiesu darbības teritorijā esošu rajona tiesu pakāpenisku apvienošanu un tiesu namu izveidošanu. Eksperti uzskata, ka vēl pāragri spriest, vai reforma nesīs iecerētos efektivitātes augļus, norādot, ka saskaņā ar statistikas datiem par 2014.gadu, aizvien saglabājās kritisks neizskatīto civillietu skaits pirmās instances tiesā (virs 29 tūkstošiem), arī apelācijas instances tiesās atsevišķu kategoriju lietu skaits turpina pieaugt, nevis samazināties.
 
Viens no gaidītākajiem valdības solījumiem tiesiskuma veicināšanā saistāms ar maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanu – ne velti, atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojuma datiem, 76% uzņēmēju netic, ka maksātnespējas process tiek veikts caurspīdīgi un godīgi, bet 83% uzskata, ka valsts nespēj aizsargāt nelikumīgi aizskartās intereses maksātnespējas procesos.
 
Jautājums par administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām bijis viens no visvairāk apspriestajiem likumdevēja jaunievedumiem pēdējā gada laikā. Normas spēkā stāšanās ir jau vairākkārt atlikta, neizslēdzot iespēju, ka tas varētu notikt atkārtoti. Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2015 Latvijas galvenā problēma maksātnespējas procesā ir norādīta tā efektivitāte. Reducējot visu problēmu risinājumu tikai uz administratoru uzraudzības pārņemšanu valsts pārvaldes ietvaros, maksātnespējas procesa galvenais uzdevums – ātra un efektīva līdzekļu atgriešana tautsaimniecībā – netiks sasniegts, norāda  Lauris Liepa.
 
Pētnieki secina, ka ir veiktas zināmas darbības maksātnespējas reformas turpināšanai, tomēr 2015.gadā pārāk daudz laika un enerģijas tērēts risinājumiem, kas neatrisinās nopietnākās problēmas.

Valdības deklarācijā minēts arī solījums ieviest mērķorientētu, labākas pārvaldības principiem atbilstošu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Eksperti atzīst, ka šī likuma pieņemšana 2015.gada 1. janvārī, ir solis pareizajā virzienā un pieņem, ka ar jauno regulējumu tiks stiprināts labas pārvaldības princips valsts kapitālsabiedrībās, ar nosacījumu, ka tiks atrisinātas iekšējās pretrunas terminu formulējumos, tiks pieņemti atbilstoši grozījumi saistītājos normatīvajos aktos, taču pieļauj iespēju, ka jaunais likums piedzīvos virkni grozījumu.


Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.