EA2010 vērtēs progresu izglītības jomā, drošības politikā, enerģētikā, tieslietu sistēmas attīstībā

Ekonomistu apvienība, sadarbībā ar ekspertiem, šogad turpinās analizēt valstī pieņemto lēmumu atbilstību Latvijai svarīgās jomās – izglītībā, drošības politikā, enerģētikā un tieslietu sistēmas attīstībā. Minētās jomas izvēlētas kā svarīgākās 2015. gada prioritātes, kur valsts varai nekavējoties jāpieņem ilgtermiņa attīstībai nozīmīgi lēmumi. Papildu šiem virzieniem, apvienība vērtēs arī vispārējās ekonomiskās situācijas kvantitatīvo rādītāju izmaiņas gada laikā, kas vispusīgi raksturo ekonomisko situāciju.

Monitoringa pamatā būs valdības deklarācijas izpildes vērtējums, ņemot vērā Eiropas Komisijas, OECD u.c. organizāciju rekomendācijas. Iegūtie rezultāti tiks pārbaudīti pie nozaru ekspertiem un publiskoti septembrī (starpziņojums) un decembrī.

“Mūsuprāt, publiskajā telpā trūkst viedokļa, kas vērtētu īstermiņa prioritāšu atbilstību ilgtermiņa mērķiem. “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi” stratēģija nozīmē valsts drošības un konkurētspējas apdraudējumu, cilvēkresursu zaudējumu. Vērtējot paveikto, vienlaikus sniegsim savas rekomendācijas, kas sekmētu valsts ilgtspējīgai attīstībai atbilstošu lēmumu un mehanismu izvēli”, monitoringa mērķus pamato Ekonomistu apvienības  prezidents Ojārs Kehris.

Izglītības jomā (izpētes vadītājs Roberts Ķīlis) tiks veikti 3 tematiski apkopojumi: 1)iepriekšējā struktūrfondu investīciju un aktivitāšu novērtējums izglītības un zinātnes jomās; 2) valdības un pašvaldību pašreizējo aktivitāšu novērtējums šajās jomās NAP, Latvija 2030, ES 2020 un CSR kontekstā; 3) Latvijas rīcībpolitiskās izvēles izglītības un zinātnes jomās salīdzinājumā ar citu ES un OECD valstu izvēlēm. 

Tieslietu jomā (izpētes vadītājs Lauris Liepa) galvenie izpētes virzieni būs: 1) tiesu sistēmas reforma –valdības ierosinātie un līdz šim paveiktie pasākumi, reformas rezultāti un tuvākajā nākotnē veicamie darbi, 2) maksātnespējas regulējums – 2014.gada noslēgumā un 2015.gada pirmajā pusē pieņemto likumu grozījumu analīze, to ietekmes uz maksātnespējas procesu vērtējums; 3) valstij piederošo komercsabiedrību korporatīvā pārvaldība – tiks vērtēts Status Quo un piedāvātās izmaiņas, to pamatojums un ietekme uz komercsabiedrību pārvaldību, kā arī prognozējamais izmaiņu rezultāts. 

Drošības jomā (izpētes vadītājs Aivis Ronis) tiks vērtēti: 1) valsts drošības stratēģijas un politikas dokumenti – to aktualitāte un koordinētība, atbilstošās institūcijas un resursu atbilstība; 2) lēmumu pieņemšanas mehānisms -  politiskā vadība un civilā kontrole; 3) dokumentu un atbildīgo institūciju mijiedarbība ar starptautiskajiem partneriem, sabiedrību un privāto sektoru.

Enerģētikas izpētes grupa (izpētes vadītājs Juris Pūce) fokusēsies uz: 1) dabasgāzes tirgus atvēršanu - vai sagatavots dabasgāzes tirgus atvēršanas plāns un veiktas nepieciešamās normatīvās izmaiņas; procesa atbilstība valdības noteiktam grafikam; 2) infrastruktūras savienojumu progress – pietiekamība pieteikumos CEF finansējumam, pieteikumu vērtējums, apstiprinātie un uzsāktie projekti; 3) energoefektivitātes programmas – atbilstoši Energoefektivitātes direktīvai sagatavotie virzieni, paredzētie resursi, uzsāktās ES fondu programmas. 

Papildu četriem izvēlētajiem virzieniem, apvienība vērtēs arī vispārējās ekonomiskās situācijas izmaiņas gada laikā, kas vispusīgi raksturo ekonomisko situāciju - IKP pieaugums, IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo, eksports pret IKP, tekošais konts, ārvalstu tiešās investīcijas, kredīti pret IKP, vispārējie valdības ienākumi, valdības parāds, inflācija, bezdarbs, nodarbinātības izmaiņas, uzņēmējdarbības vide, darba ražīgums, iedzīvotāju skaita izmaiņas, valdības ieņēmumi un izdevumi. Izpētes grupas vadītājs Edmunds Krastiņš šogad pētījumā papildus plāno iekļaut darba ražīguma rādītājus un budžeta izdevumu struktūras izmaiņas. Lai Latvijas sasniegto novērtētu zināmā kontekstā, pētījuma autori, kā līdz šim, Latvijas rādītājus raksturos salīdzinājumā ar tuvāko kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas attiecīgajiem rādītājiem.

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts.

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.