EAM 2014 - uzticība valsts varai un sabiedriskajam labumam

Vadītājs: Filips Rajevskis

Latvijas valsts ir būvēta uz rietumu demokrātiju principiem, kur pašā pamatā ir sabiedriskā līguma princips, kas paredz atteikšanos no zināmām brīvībām par labu indivīda drošībai. Cilvēki maksā nodokļus un pakļaujas likumiem, lai galu galā tomēr arī gūtu individuālu labumu caur indivīda drošību un kopēja labuma pārdales mehānismu. Taču jebkurš līgums, pat ja tas nav noformulēts, bet pastāv tikai kā princips, paredz arī abpusēju uzticēšanos. Sabiedrības uzticēšanās parlamentam un valdībai balstās uz to, cik lielā mērā sabiedrība var paļauties uz lēmumiem, kurus pieņem attiecīgās institūcijas un politiskās partijas, kas veido šīs institūcijas. Neuzticēšanās ir fundamentāla problēma, kas var agri vai vēlu atspoguļoties lēmumu leģitimitātes deficītā. Hroniski zemu uzticēšanās reitingu apstākļos politiķiem, lai mainītu situāciju, ir nepieciešams ar īpašu vērību sekot līdzi savu solījumu izpildei un savu lēmumu izpildes pašdisciplīnai. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, politiskās elites solījumu un lēmumu izpildes pašdisciplīna ir neadekvāti zema un izmaiņu tajā nav, tāpēc viena no iespējām, lai meklētu uzticēšanās līdzsvaru attiecības starp sabiedrību un valsts varu, ir palielināt uzticēšanās līmeni sabiedrībai. Cik lielā mērā valdība un Saeima ar saviem lēmumiem demonstrē uzticēšanos sabiedrības lojalitātei, solidaritātei un pašpārvaldes spējai, kas ir likti par pamatu Latvijas Satversmei un Latvijas valstij? 

Ziņojums ŠEIT

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 
"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.