EAM 2014 - valdības paveiktais tieslietu jomā 2014. gadā

Vadītāji: ZAB „Borenius” zvērināts advokāts Lauris Liepa un zvērināta advokāta palīgs Marija Berdova
Secinājumu apkopojums

Civiltiesību modernizācijas jomā:
1.1. Formāli Valdība ir izpildījusi savu solījumu, un pieņēma nepieciešamo tiesisko regulējumu alternatīvo strīdu izšķiršanas tiesiskā regulējuma ieviešanai. Tomēr, ņemot vērā, ka gan mediācijas procesa ieviešana, gan šķīrējtiesu procesa sakārtošana ir samērā jauns regulējums, šobrīd ir grūti novērtēt, cik efektīvs būs šīs regulējums, vai tas sasniegs likumprojektos nospraustos mērķus un attaisnos Valdības deklarācijā ietverto apzīmējumu „ieviest kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas regulējumu”. Taču, apstāklis, ka Satversmes tiesa jau ir atzinusi par Satversmei neatbilstošu vēl spēkā nestājušos Šķīrējtiesu likuma tiesību normu, norāda, ka Valdība nav nodrošinājusi līdzšinējā šķīrējtiesu procesa atbilstošu tiesisko regulējumu. Var apšaubīt arī Valdības izstrādātā Šķīrējtiesu likuma regulējuma kvalitāti un pilnīgumu;
1.2. Valdības deklarācijā noteiktais solījums par dalītā īpašuma un hipotekārā kreditēšanas tiesiskā regulējuma ieviešanu tika izpildīts tikai daļēji. Nav efektīva mehānisma, kā panākt zemes īpašuma un ēkas īpašuma konsolidēšanu vienā vienībā. Pašreizējās dalītā īpašuma regulējuma sakārtošanas iezīmes, nedod drošu un nepārprotamu signālu, ka šis jautājums varētu tikt atrisināts tuvākajā laikā.
Attiecībā uz hipotekārās kreditēšanās likumprojekta pieņemšanu, jānorāda, ka šī regulējuma realizēšana dzīvē ieilga. Maksātnespējas likumā iekļautas t.s. „nolikto atslēgu princips” aizvien ir nopietnu strīdu priekšmets un tāpēc pieļaujams, ka šis regulējums tiks drīzumā mainīts.

Tiesu sistēmas reformas jomā:
Valdība ir veikusi vairākus radikālus soļus atsevišķu tiesu reorganizācijā. Turpināta 2013.gadā aizsāktā tendence specializēto tiesu ieviešanai. Par šādas izvēles ilglaicīgo efektu pagaidām grūti spriest. 
Jānorāda, ka pārslodzes mazināšanai radītais lietu pārdales mehānisms galvenokārt attiecas uz Rīgas tiesu namu slodzes samazināšanu. Visnoslogotākā tiesa valstī – Rīgas apgabaltiesa kopš 2014.gada sākuma nodevusi citu Latvijas tiesu apgabalu tiesām apjomīgu Rīgā ierosināto civillietu apjomu. Tomēr, tas ir tikai pagaidu līdzeklis, tas nerisina problēmu kopumā. Neskatoties uz to, ka grozījumi ir ieviesti, lai atslogotu Rīgas tiesas, jāatzīst, ka tas automātiski nepadara lietu izskatīšanu efektīvāku. Bieži, tas uzliek papildu slogu lietas dalībniekiem – tiesas tiek nodotas izskatīšanai tiesām attālākos reģionos (piemēram, Liepājas tiesa, Rēzeknes tiesa), kā rezultātā lietas dalībnieki ir spiesti mērot garus attālumus, lai ierastos uz tiesas sēdi.
Šobrīd ir grūti novērtēt par cik procentiem samazinājās tiesu noslodze, un vai ieviestie grozījumi sasniedza savu mērķi – lietu izskatīšanas laika samazināšanu. Tomēr, nevar noliegt, ka tiesu sistēmas reforma virzās uz priekšu – ir pieņemti būtiski grozījumi procesuālajos likumos, likumā „Par tiesu varu”. Taču, par rezultātiem varēs spriest tikai pēc pārejas uz „tīro instanču” tiesas modeli, pabeigšanas.

Investoru tiesiskās aizsardzības jomā
Jānorāda, ka kopumā Valdība tikai daļēji izpildīja Valdības rīcības plānā nospraustus mērķus. Ievērojot, ka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma stāšanās spēks ir noteikts tikai uz 2016.gada 1.janvāri, pašlaik ir grūti prognozēt likumprojekta saturu.
Attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbības sakārtošanu, jāpiebilst, ka šo grozījumu ietekmi uz maksātnespējas procesu vērtēt ir pāragri un to efektīgumu būs iespējams novērtēt tikai pēc šo normu piemērošanas dzīvē. 

Administratīvo pārkāpumu sistēmas modernizācijas jomā:
Ņemot vērā, ka likumprojekts atrodas Saeimā pirms 2.lasījuma un tā paredzamais spēkā stāšanās laiks ir noteikts 2017.gada 1.janvāris, pašlaik ir grūti prognozēt, kāda būs likuma gala redakcija. Valdība ir izpildījusi Valdības rīcības plānā nosprausto mērķi, iesniedzot minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Par likumprojekta rezultātiem un satura piepildījumu būs iespējams spriest tikai pēc to ieviešanas praksē.

Ziņojums ŠEIT

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 
"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.