EAM2014 - valdības deklarācijas monitorings ES fondu jomā

Vadītāji: Juris Cebulis, Jānis Platais

Kopsavilkums:
ES fondu finansēto projektu ieviešana ir kāpinājusi iekšzemes kopproduktu, veicinājusi nodarbinātību, paplašinājusi investīcijas pamatkapitālā, un nodrošinājusi vidējās darba samaksas pieaugumu Latvijas ekonomikā. Visbūtiskākais iespaids ir panākts būvniecības nozarē ieviešot projektus satiksmes, vides aizsardzības un citās jomās. Latvija ir saņēmusi ES fondu līdzekļus 2004.- 2006. gg plānošanas periodā un 2007.- 2013. gg plānošanas periodā. Pašlaik tiek saskaņota darbības programma 2014.- 2020. gg plānošanas periodam.
Problēmu sfēras:
ES fondu vadības jautājumi nav konsolidēti vienotā sistēmā, jo Zemkopības ministrija atsevišķi vada ar lauksaimniecību saistīto fondu jautājumus. Dati par šo fondu izlietojumu netiek konsolidēti kopā ar datiem par citu Kohēzijas fondu izlietojumu un apjomiem, lai varētu novērtēt ES fondu kopējo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. 
ES fondi plānošanas procesā tiek sadalīti projektu realizācijai dažādās nozarēs. Šajā stadijā nav iespējams izvērtēt ieviešamo pasākumu efektivitāti izmantojot vienotu metodoloģiju. Dažādās nozarēs ieviešamajiem projektiem tiek noteikti dažādi efektivitātes un rezultativitātes kritēriji, kas sarežģīs salīdzinājumus un apgrūtinās efektivitātes izvērtēšanu pirms līdzekļi tiek piešķirti konkrētam projektam. 
Papildus izaicinājumi pastāv projektu ieviešanas fāzē – it īpaši akurāta iepirkumu procedūras īstenošana un līgumu izpilde, kur pasūtītājs vai izpildītājs nereti cenšas modificēt līguma noteikumus izpildes gaitā. Šādi grozījumi ir pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences principiem. Daļa problēmas ir saistīta ar nepietiekamu risku izvērtējumu, uzsākot projektu, it īpaši, lai nodrošinātu valsts intereses gadījumos, ja projekta gaitā notiek būtiskas izmaiņas izmaksās, projekta rezultātos, vai arī tiek pagarināti termiņi projekta rezultātu sasniegšanai. 
Lai gan pieeja 9+21 attīstības centru īpašai stimulēšanai no ES fondiem ir atbalstāma, tomēr nav pārliecības par to, ka vairāku plānošanas periodu laikā izdosies ievērojami attīstīt šos centrus efektīvam ekonomikas izrāvienam un attīstības pamatu nostiprināšanai lielākajā daļā no šiem centriem. 
Laimdotas Straujumas 2014.gada janvāra valdības deklarācija nepietiekami pievēršas ES fondu efektivitātes un rezultativitātes jautājumu risināšanai, lai gan formulē svarīgus uzdevumus ES fondu vadības jautājumos, it īpaši koncentrējoties uz jaunā 2014.- 2020. gg plānošanas perioda uzsākšanu. Savukārt, 2014.gada novembra valdības deklarācijā solīts izstrādāt un akreditēt vadības un kontroles sistēmu atbilstoši efektīvas pārvaldības un partnerības principiem, samazinot pārvaldes līmeņu skaitu un administratīvo slogu, ieviešot e-risinājumus dokumentu plūsmas mazināšanai un izstrādājot efektīvus projektu ieviešanas nosacījumus un vērtēšanas kritērijus.

Ziņojums ŠEIT
Prezentācija ŠEIT

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 
"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.