Partiju programmu vērtējums 2014 - Kopsavilkums

Komentāri

PAR SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS JOMĀM (UZTICĪBA VALSTS VARAI, IZGLĪTĪBA, DEMOGRĀFIJA)
Lasot un analizējot politisko partiju priekšvēlēšanu programmas, lielā mērā rodas sajūta, ka politiskās partijas dzīvo ļoti dažādās un samērā atšķirīgās valstīs. It īpaši, ja runa ir par uzticēšanos valsts varai, mazākā mērā tas ir attiecināms uz izglītības un demogrāfijas jautājumiem. Taču arī šajos jautājumos starp partijām ir jūtams politiskā konsensa trūkums par to, kāda isituācija ir šobrīd un kas būtu jādara nākamajos četros gados. Tādēļ politiskās partijas programmās bieži lieto izplūdušus formulējumus, ar pietiekoši abstraktiem mērķiem un to sasniegšanas instrumentiem.

PAR VESELĪBAS APRŪPES JOMU
Daudzmaz detalizēti izstrādāta veselības sadaļa ir "Latvijas attīstībai" un Nacionālajai apvienībai. Principā abu priekšlikumi ir īstenojami, pie tam "Latvijas attīstībai" paredz nopietnu veselības finansēšanas reformu.

Problēma pieminēta arī pārējo partiju programmās, taču bez detalizācijas un reformu priekšlikumiem. Vienotības, kura ilgstoši vadījusi Veselības ministriju, priekšlikumi neapliecina kompetenci, bet gan vēlēšanos saglabāt status quo.

PAR VALSTS DROŠĪBAS JOMU
Reaģējot uz izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, vieta programmās atvēlēta arī valsts drošības jautājumiem, tomēr vienīgi Nacionālā apvienība  un “Latvijas attīstībai” pauž sapratni, kas darāms kontrabandas un nelegālu personu pārvietošanās pārtraukšanai pār NATO un ES robežu Latvijas austrumos, šim mērķim nekavējoties paredzot 2% no IKP. “Vienotības” un ZZS politiķi demonstrē vēlmi un zināšanas, bet ne gatavību tūlītējai valsts drošības  stiprināšanai, savukārt trīs jaunpienācēju rīcības plāns pagaidām neskaidrs, tomēr “Latvijas reģionu apvienība” drošības nolūkos ir gatava tērēt 2% no IKP.

PAR DARBA TIRGUS, MAKROEKONOMISKĀ RĀMJA UN NODOKĻU JOMĀM
Lai gan augsts bezdarbs un vidēji zema darba samaksa ir viens no akūtākajiem jautājumiem, kas partijām būtu jārisina, konkrētu un efektīvu priekšlikumu ir maz. Neapšaubāmi, investīciju veicināšana un ražošanas atbalsts ir svarīgas darbavietu radīšanai, bet risinājumi izklausās ļoti vispārīgi un triviāli. Maz partiju akcentē bezdarba strukturālo komponenti, kaut acīmredzami, ka ar pieprasījumu vecinošajiem pasākumiem vien būtisks bezdarba samazinājumu nevar panākt. Vairākas partijas sola nevienaldzības mazināšu, tāpēc, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, joprojām ir populārs IIN progresivitātes pieaugums. Diemžēl bez skaidra plāna ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļu iekasēšanas sakārtošanai, progresīvo IIN likmju ieviešana, ko piedāvā Saskaņa, Nacionāla apvienība un Izaugsme nav uzskatāms par efektīvu rīku. Šogad progresīvās sistēmas ieviešanai piedāvā ne tikai dažādu IIN likmju noteikšanu, bet arī diferencētu neapliekamo minimumu ieviešanu atkarībā no ienākumiem (Nacionāla apvienība, Saskaņa, Vienotība).

Nosakot makroekonomisko rāmi, daļa partiju norāda uz nepieciešamību atbilst ES likumdošanā izvirzītajiem mērķiem, kas varētu veicināt sabalansētāku Latvijas ekonomikas tautsaimniecību un būtu finanšu tirgus un investoru uzticību finanšu tirgos veicinošs faktors. Tomēr gribētos redzēt vairāk individuālus orientierus Latvijas attīstībai. Piemēram, ļoti konkrēts un īstenojams šķiet “Latvijas attīstībai” piedāvātais makroekonomiskais rāmis, kā arī Nacionālās apvienības minētā fiskālās bāzes paplašināšana.

Nodokļu jomā partijas pieturas pie principa nepalielināt nodokļus tuvāko 4 gadu laikā. Savukārt tie nedaudzie nodokļi, kurus piedāvāts palielināt, noteikti gūs atbalstu lielas daļas vēlētāju vidū, piemēram, kapitāla pieauguma nodokļa pieaugums, augstāku IIN likmju ieviešana augstiem ienākumiem, lielāks NIN atsevišķu īpašnieku grupai, PVN palielinājums luksusa precēm utt. Partijas aktīvi piedāvā samazināt PVN likmes pārtikai vai veselīgai pārtikai (No sirds Latvijai, Saskaņa, Izaugsme), Saskaņa piedāvā arī PVN likmes samazināšanu sociāli mazāk aizsargātajiem svarīgām precēm un pakalpojumiem un paaugstinātā PVN atcelšanu apkurei. Pagājušajās vēlēšanās tik populāro IIN samazinājumu šoreiz sola tikai “Latvja attīstībai” (par 9pp). Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, šie priekšlikumi nesaskan ar partiju diezgan vājiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu un to iekasēšanas palielināšanai. Īpaši izceļas Saskaņa, kura piedāvā izmantot daļu no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem un daļu no Latvijas Bankas līdzekļiem. Lai gan ēnu ekonomikas mazināšana ir minēta vairākās programmās, nedaudzas partijas to kaut daļēji pasniedz, kā nodokļu maksātājiem draudzīgu, nevis draudošu pasākumuu kopumu. Vairākas partijas iestājas par mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā (Zaļo un Zemnieku savienība, Reģionu apvienība, Saskaņa, Latvijas attīstībai) un 0% UIN likmes piemērošanu reinvestētai peļņai (Nacionāla apvienība, Saskaņa, Latvija attīstībai).

PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS JOMU 
Visās partiju programmās ir paredzēti pasākumi, uzdevumi vai mērķi uzņēmējdarbības veicināšanai. Biežāk minētie pasākumi ir izmaiņas nodokļu regulējumā un iekasēšanā, finansiālais atbalsts uzņēmumiem, infrastruktūras (visbiežāk – autoceļu) uzlabošana, reģionu attīstība, birokrātijas samazināšana, valsts uzņēmumu pārvaldes pilnveidošana, maksātnespējas procesa nepilnību novēršana un strīdu izšķiršanas paātrināšana. Tomēr vairākās programmās sociāla rakstura solījumi (augstākas pensijas, mazāki nodokļi trūcīgajiem) ieņem svarīgāku vietu, nekā atbalsts uzņēmējdarbībai.

Motivāciju darboties legālajā biznesā vairums programmu interpretē kā represīvos pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem. Mazāk minēti tādi pasākumi, kas padara nodokļu maksāšanu pievilcīgāku un ērtāku.  

Enerģētikas jautājumiem ir pievērsušās visas programmas, norādot uz tādiem uzdevumiem, kā enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, alternatīvu enerģijas avotu izmantošana, enerģijas tirgus izveidošana un enerģijas patēriņa samazināšana.

PAR TIESLIETU JOMU 
Valdības koalīcijas partijas (Vienotība, ZZS un Visu Latvijai! Tēvzemei un brīvībai/LNNK), tai skaitā par tieslietu jomu ilgstoši atbildīgā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un brīvībai/LNNK, nav pacentušās aktualizēt tieslietu daļu jau sagatavotajās programmās vai papildus izstrādāt tieslietu sadaļu 12.Saeimas vēlēšanām. ZZS programmā ir tikai viena deklaratīva tēze. Savukārt abu pārējo valdības partiju (apvienību) programmās iekļautas arī vairs neaktuālas apņemšanās. 

Opozīcijas partija Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” pamatprogrammā ietvērusi vairākas aktuālas un precīzi formulētas tēzes tieslietu sistēmas uzlabošanai. 

Jaunpienācējiem, kuru iespējas iekļūt Saeimā sociologi vērtē augstu, ir atšķirīga pieeja tieslietu jomai. Partija „Latvijas attīstībai” un Latvijas Reģionu Apvienība programmās nav ietvērušas tieslietu jomai veltītus priekšlikumus vai solījumus. Savukārt Partijas „No sirds Latvijai” programmā iekļauti piedāvājumi par tiesu sistēmas uzlabojumiem un tiesnešu atbildības paaugstināšanu.

Vērtējuma tabula