Valdības pusgads tieslietu jomā

Ekonomiskās attīstības monitorings 2014_starpziņojums
Vadītāji: Lauris Liepa, Marija Berdova
 
Kopsavilkums: valdība deklarācijā izvirzījusi ambiciozus plānus, kuru realizācijai nav pieticis laika. Lielākā daļa no deklarētajām iecerēm ir uzsāktas, tās būs jāturpina nākamajām valdībām. Arī šīs valdības darbības laikā Saeimā pieņemtie likumi ir sagatavoti un virzīti iepriekšējo valdību darbības laikā, tāpēc lauri par sekmīgi pabeigtu projektu būtu jādala vairāku valdību vadītājiem un tieslietu ministriem. 
  
* Valdības deklarācija - turpmāk VD


VD: Ieviesīsim kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas - mediācijas un šķīrējtiesu – tiesisko regulējumu.

Solījuma izpilde: izpildīts

2014.gada 18.jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, kurš paredz pakāpenisku meditācijas modeļu ieviešanu, nenoraidot nevienu no mediācijas modeļiem. Tā kā „tīrās mediācijas” modelis tika veiksmīgi izmantots arī pirms likuma stāšanas spēkā, veicot strīda risināšanu ārpus tiesas, ar šī likuma ieviešanu tiks ieviesti arī citi mediācijas modeļi – tiesas atvasinātā mediācija (tiesnesis pats izvēlas mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta), tiesas mediācija (notiek tiesas procesa ietvaros, kuru veic tiesas mediators) un integrētā mediācija (apvieno tiesa procesa un mediācijas procesa elementus). Likuma anotācijā ir norādīts, ka divu pēdējo mediācijas modeļu ieviešana, galvenokārt, būs atkarīga no tiesas atvasinātas mediācijas efektivitātes un rezultivitātes.

2014.gada 11.septembrī Saeima pieņēma Šķīrējtiesu likumu 3.lasījumā, kura mērķis ir sakārtot šķīrējtiesu regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisko strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likuma uzdevums ir paredzēt efektīvu regulējumu šķīrējtiesas procesam un paaugstināt reputāciju, ņemot vērā sabiedrības neuzticēšanos šķīrējtiesu darbībai. Šķīrējtiesu likums stāsies spēkā 2015.gada 01.janvārī. 
Šķīrējtiesu pārejas noteikumos ir noteikts, ka līdz 2015.gada 1.jūnijam šķīrējtiesas dibinātājam ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājumu par atbilstību likuma prasībām: 
pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā dibināta biedrība, kuras mērķis ir pastāvīgā šķīrējtiesu darbība;
pastāvīgajai šķīrējtiesai ir noteikta darbības organizācija – telpas, personāls, interneta mājaslapa, kurā ir norādīta kontaktinformācija, šķīrējtiesas procesa izmaksa, tās reglaments, šķīrējtiesneši (ne mazāk kā 10) un cita aktuāla informācija;
pastāvīgai šķīrējtiesai ir savs nosaukums, kas atbilst likuma izvirzītajām prasībām, un atšķiras no jau reģistrētās vai reģistrācijai pieteiktās šķīrējtiesas nosaukuma

Gadījumā, ja līdz 2015.gada 1.jūnijam šķīrējtiesas dibinātājs nav iesniedzis minēto apliecinājumu un dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2015.gada 1.oktobrim lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

Jānorāda, ka 2014.gada 5.jūnijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kuru 77. un 78.pārejas noteikumu punkts paredz, ka Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam, ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā reglamenta grozījumi, atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem. Ja šis termiņš nav ievērots, Uzņēmumu reģistrs līdz 2014.gada 15.septembrim lemj par šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

2014.gada 5.septembrī Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 123 šķīrējtiesas (salīdzinājumam- 2014.gada jūnija sākumā, pirms attiecīgie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā, reģistrētu šķīrējtiesu skaits bija 214). Tātad gada laikā no šķīrējtiesu reģistra izslēdza 91 šķīrējtiesas iestādi.

Pēc 2014.gada 15.septembra, Šķīrējtiesu reģistrā būs pieejams saraksts ar tām šķīrējtiesām, kas atbilst Civilprocesa likuma grozījumu projektā paredzētajām prasībām. Taču ievērojot to, ka Šķīrējtiesu likuma pārejas noteikumos ir noteikts cits termiņš, lai šķīrējtiesas varētu izpildīt likumā prasīto, aktuālo informāciju par šķīrējtiesu skaitu, kuras izpildīja visas likuma prasības, būs iespējams uzzināt tikai pēc 2015.gada 1.oktobra.

Secinājums: Valdība ir izpildījusi savu solījumu, un pieņemt nepieciešamo tiesisko regulējumu alternatīvo strīdu izšķiršanas tiesiskā regulējuma ieviešanai. Šobrīd ir grūti novērtēt, cik efektīvs būs šis regulējums, vai tas sasniegs likumprojektos nospraustos mērķus un attaisnos VD ietverto apzīmējumu „ieviest kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas regulējumu”.


VD: Turpināsim civiltiesību modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

Solījuma izpilde - procesā 

2014.gada 8.jūlijā Saeimā 3.lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kuri stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Grozījumi paredz, ka turpmāk, gadījumā, ja nomniekam un zemes gabala īpašniekam, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, neizdosies vienoties par piespiedu nomas maksas apmēru, tā nosakāma līdz 6% no zemes kadastrālās vērtības. Nomniekam ir tiesības vērsties tiesā, lai noteiktu piespiedu nomas apmēru. Nomas maksa turpmāk ir nosakāma ņemot vērā, ne tikai zemes gabala kadastrālo vērtību, bet arī daudzdzīvokļu mājas kadastrālo vērtību. Ar grozījumiem ir noteikts, ka gadījumā, ja nomnieks ir atbildīgs par daudzdzīvokļu mājai pieguļošās teritorijas sakopšanu – tad zemes piespiedu nomas maksa jānosaka zemāka. 

Būtiski, ka turpmāk nomnieks būs atbrīvots no pienākuma kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.

Ar grozījumiem ir noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2015.gada 30.septembrim jāiesniedz Saeimai likumprojekts par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizējamā māja.

Attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu, jānorāda, ka darba grupa Hipotekārā kreditēšanas likuma izstrādei, tika izveidota vēl 2012.gada februārī. 2013.gada 11.jūnijā Tieslietu ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupā secināts, ka patlaban nav noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami hipotekārā kredītlīguma tiesiskajām attiecībām, un normatīvais regulējums attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem ir sadrumstalots un nepārskatāms. Tāpat tirgū konstatēta virkne problēmu, kurām nepieciešami risinājumi. Pašlaik nav informācijas par šī likumprojekta sagatavošanas gaitu un virzību izskatīšanai Saeimā.

Vienlaikus jānorada, ka 2013.gada 28.novembrī Saeimā 2.lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi „Maksātnespējas likumā””, paredzot attiecināt tā saukto „nolikto atslēgu principu” maksātnespējas procesā iesaistītajiem īpašumiem. Saskaņā ar minēto principu, pēc tam, kad pārdota, kredīta nodrošinājumam ieķīlātā manta, nodrošinātie kreditori (parasti – bankas)_zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības tiek dzēstas. Gadījumā, ja šie grozījumi stāsies spēkā, bankas prognozē būtisku hipotekāro kredītu sadārdzināšanos, jo zinot, ka kredīta ņēmējs jebkurā brīdī var atstāt īpašumu un atbrīvoties no saistībām, bankas savus riskus, visticamāk, kompensēs ar augstākām pirmajām iemaksām un lielākiem kredīta procentiem. 

Secinājums: Solījums izpildīts nelielā daļā. Nav efektīva mehānisma, kā panākt zemes īpašuma un ēkas īpašuma konsolidēšanu vienā vienībā. Attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu, solījums nav izpildīts.

VD: Turpināsim tiesu sistēmas reformu, lai sekmētu tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā efektīva un cilvēktiesībām atbilstoša tiesas procesa norise saprātīgā termiņā, kā arī lai izlīdzinātu tiesu noslodzi Rīgā un Latvijas reģionos.

Solījuma izpilde - procesā 

Tiesu sistēmā pašlaik noris darbs pie apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām piekritīgo lietu kompetenču pārdales, attiecīgie priekšlikumi grozījumiem Civilprocesa likumā jau ir iesniegti Saeimā. Līdz šim, lai īstenotu tiesu kompetenču pārdali un pāreju uz „tīro instanču” tiesām, ir veikti šādi pasākumi:
2014.gada 4.janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka ja prasības summa pārsniedz EUR 210 000, piekritība ir noteikta rajona (pilsētas) tiesām, nevis apgabaltiesām;
2014.gada 4.janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot likumu ar 321.pantu, kas paredz iespēju pārdalīt jeb nodot lietas citai tiesai, ar mērķi izlīdzināt noslodzi. Minētajai normai ir pārejas raksturs, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 76.punktu, minētais pants zaudē spēku ar 2016.gada 31.decembri jeb ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas darbības beigām;
Pirms 3.lasījuma Saeimā atrodas grozījumi Zemesgrāmatu likumā ar mērķi jautājumu par izsoles aktu apstiprināšanu nodot zemesgrāmatu tiesnešiem, iespējams no 2014.gada 1.novembra.

Secinājums: Jānorāda, ka pārslodzes mazināšanai radītais lietu pārdales mehānisms galvenokārt attiecas uz Rīgas tiesu namu slodzes samazināšanu. Visnoslogotākā tiesa valstī - Rīgas apgabaltiesa kopš 2014.gada sākuma nodevusi citu Latvijas tiesu apgabalu tiesām apjomīgu Rīgā ierosināto civillietu apjomu. Tomēr, tas ir tikai pagaidu līdzeklis, tas nerisina problēmu kopumā. Neskatoties uz to, ka grozījumi ir ieviesti, lai atslogotu Rīgas tiesas, jāatzīst, ka tas automātiski nepadara lietu izskatīšanu efektīvāku. Bieži, tas uzliek papildu slogu lietas dalībniekiem –  lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesām attālākos reģionos (piemēram, Liepājas tiesa, Rēzeknes tiesa), kā rezultātā lietas dalībnieki ir spiesti mērot garus attālumus, lai ierastos uz tiesas sēdi.

VD: Izstrādāsim un ieviesīsim komercdarbības izaugsmi un investoru tiesisko aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu, kā arī uzlabosim intelektuālā īpašuma un maksātnespējas tiesisko regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošanai.

Solījuma izpilde - iestrēdzis 

2014.gada 14.jūlijā Saeimā 1.lasījumā tika izskatīts Rūpnieciskā īpašuma likums, kura mērķis ir veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Likumprojekts paredz procedūras un tiesiskās attiecības, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju Latvijas Republikas Patentu valdē, reglamentē Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes darbības tiesiskos pamatus, kā arī profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskos pamatus. Šī likuma uzdevums - rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības regulējuma vienota reglamentācija komersantu interesēs. Kā galveno aktuālo problēmu var minēt regulējuma sadrumstalotību, kā rezultātā Patentu valdes vesto reģistru kārtošanas procedūras, prasības iesniedzamiem dokumentiem ir aprakstītas katrā speciālajā rūpnieciskā īpašuma tiesību aktā, vai arī tās netiek regulētas vispār .

2014.gada 3.jūlijā Saeimā 1.lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi „Maksātnespējas likumā””, ar mērķi sakārtot maksātnespējas administratoru darbību. Likumprojekta anotācijā ir paredzēts, ka šobrīd Maksātnespējas procesa likums noteic plašas maksātnespējas procesa administratora pilnvaras, tomēr nedz Maksātnespējas procesa likums, nedz citi normatīvie akti neparedz maksātnespējas procesa administratora profesijas statusu, un līdz ar to - izrietošos pienākumus un ierobežojumus. Kā rezultātā netiek nodrošināts pienācīgs administratoru kontroles un atbildības mehānisms.

Likumprojektā ir izteikts piedāvājums noteikt, ka turpmāk maksātnespējas administratora amats ir pielīdzināms valsts amatpersonas amatam, tādējādi paredzot arī attiecīgus ierobežojumus un stingrāku atbildību. Kopumā likumprojektā paredzētais regulējums nodrošinātu administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos un darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Secinājums: Ņemot vērā, ka likumprojekta virzība Saeimā kopš jūlija ir apstājusies, prognozējams, ka par maksātnespējas procesa administratoru statusu, visticamāk, lems nākamā Saeima.


VD: Nostiprināsim likuma varas principu tiesību pārkāpumu gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot kriminālsodu izpildes un administratīvo pārkāpumu sistēmas modernizācijai, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai.

Solījuma izpilde - procesā 

2014.gada 29.maijā Saeimā iesniegts Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts izskatīšanai 1.lasījumā. Plānots, ka šis likumprojekts padarīs vieglāk uztveramu, efektīvāku un vieglāk piemērojamu atbildības regulējumu administratīvo pārkāpumu jomā. Šobrīd šo sfēru reglamentē no PSRS sistēmas pārņemts likums, kurš neatbilst mūsdienu prasībām. Ar jauno regulējumu ir plānots sakārtot administratīvo sodu sistēmu, nodrošināt vieglāku orientēšanos pārkāpumos un sodos, vienlaikus nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu piemērošanas procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu. Likumprojekta paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2017.gada 1.janvāris.

Secinājums: Ņemot vērā, ka likumprojekts atrodas Saeimā pirms 1.lasījuma, pašlaik ir grūti prognozēt, kāda būs likuma gala redakcija. Visticamāk, administratīvo pārkāpumu regulējuma reforma tiks „nodota mantojumā” nākamajam Saeimas sasaukumam
www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts.

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.