Ekonomistu apvienība 2010 publisko valsts ekonomiskās attīstības šā gada monitoringa rezultātus

Latvija risina ekonomiskās attīstības un konkurētspējas problēmas, tomēr daudzas no tām turpina pastāvēt gadiem ilgi, kas liecina par sistēmiskām kļūdām politikas veidošanā, secināts Ekonomistu apvienības 2010 veiktajā Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringā. 

Fotogalerija

Par satraucošāko problēmu monitoringa autori uzskata sabiedrības neuzticēšanos valsts varai, kas ir bijis  ilgstošs process. “Viena no vēlēšanu svarīgākajām funkcijām ir uzticēšanās restarts, bet jau trīs vēlēšanu ciklus šis restarts nenotiek. Faktiski esam nonākuši stadijā, ko, līdzībās runājot, varētu apzīmēt ar vēzi 4. stadijā”, skarbi norāda sociologs Arnis Kaktiņš. “Neuzticēšanās varētu būt arī viens no cēloņiem sabiedrības skepsei par eiro ieviešanu. Tas varētu būt vislabākais projekts, taču to nevar pārdot cilvēki, kuriem fundamentāli netic”, secina sociologs.

Sabiedrības attīstības izpētes vadītājs Filips Rajevskis norāda, ka uzsākot savu darbību, 11. Saeima veica veselu virkni soļu, lai paaugstinātu sabiedrības iesaisti politikā un uzticēšanās līmeni valsts varas institūcijām, piemēram, platformas manabalss.lv integrēšana likumdošanas procesā, taču 2013. gadā notikusi atgriešanās iepriekš daudz kritizētajā, taču Latvijas politikai raksturīgajā gultnē. Gada sākumā izsludinātā un plaši apspriestā ministru izvērtēšana palikusi tikai vārdos. Turpinās prakse virzīt bezpartejiskus ministrus vai ierēdņus, kuriem nav skaidras partijas piederības un vēlētāju uzticības mandāta.

Makroekonomisko rādītāju atbilstība Māstrihtas kritērijiem bijusi pēdējo gadu valdības prioritāte, kā rezultātā, šī gada otrajā ceturksnī Eiropas atbildīgās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu uzņemt Latviju eirozonā. Izvēlētās valdības politikas rezultātā 2013.gadā Latvijā ir saglabājusies stabila un prognozējama makroekonomiskā vide. 

2013. gada sākumā Saeima pieņēma fiskālās disciplīnas likumu, kas stājies spēkā jau šī gada pirmajā pusē. Šī likuma pieņemšana ļauj cerēt, ka Latvija ir ielikusi likumisku pamatu, lai nākotnē izvairītos no akūtām krīzēm un nepieciešamības veikt sociāli jūtīgus stabilizācijas pasākumus, kuras Latvija piedzīvoja 2008. - 2010. gados.

“Par spīti Latvijas makroekonomiskajiem panākumiem, pārredzamā nākotnē saglabāsies valsts atkarība no ES budžeta līdzekļiem ekonomikas izaugsmei un attīstībai, tādēļ Latvijai būtisks šogad notikušais nākošā ES plānošanas perioda (2014.-2020.) līdzekļu asignējums”, uzskata ekonomists Mārtiņš Bondars.

Mikroekonomikas izpētes vadītājs Juris Cebulis secina, ka valdības darbs, kaut arī nelieliem soļiem, ir veicinājis uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā, tomēr nākotnē nepieciešama daudz izlēmīgāka rīcība. “Diemžēl uzņēmējiem svarīgu lēmumu pieņemšanā novērojams dialoga trūkums ar uzņēmēju organizācijām, kas savā ziņā ir necieņas izrādīšana tai sabiedrības daļai, kas gādā par nozīmīgiem ienākumiem valsts budžetā”. Cebulis norāda uz vairākiem pieņemtajiem likumiem, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību: piemēram, grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā un likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, tapis subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums, jauns būvniecības likums, kurā gan nav risināts būvdarbu kvalitātes un uzraudzības jautājums. “Diemžēl kopumā nav novērota rīcība, kas liecinātu par Nacionālajā attīstības plānā solīto “izrāvienu””, secina Cebulis. Kā nepaveikto, ekonomists uzsver valdības deklarācijā solīto darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu orientējoši par 9 procentu punktiem. Nav arī skaidrojuma, kāpēc šis solījums nav ticis pildīts.

Monitoringā secināts, ka šogad nav bijuši lēmumi, kas tieši vai netieši dotu būtisku ieguldījumu Latvijas eksporta struktūras uzlabošanā - valdībai joprojām nav skaidras stratēģijas, kā uzlabot Latvijas eksporta struktūru, palielinot tajā augstu tehnoloģiju produkcijas īpatsvaru. Pieminēšanas vērts ir lēmums, kad pēc sarunām ar Eiropas komisiju par Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam, valdība par 3% palielinājusi pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto publisko finansējumu.

Kā nepārdomāts valdības solis uzskatāma papildus ostu nodokļa ieviešana Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārvaldēm, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ostu konkurētspēju reģionā. Pirms šāda nodokļa ieviešanas nepieciešama pieprasījuma elastības analīze, lai pārliecinātos, ka nodoklis nesamazina mūsu ostu konkurētspēju.

Novērtējot valdības rīcību mazo uzņēmēju motivēšanā darboties legālajā biznesā, monitoringa autori secina, ka šogad ir pieņemti daži motivējoši lēmumi, tomēr nodokļu jomā valdībai nav izdevies saglabāt līdzsvaru starp motivējošiem pasākumiem un „likuma bardzību” pastiprinošiem grozījumiem. Šo grozījumu sekas varētu būt negatīvas, taču uz kopējā ekonomiskās izaugsmes fona to nebūs viegli „izmērīt”, jo samaksāto nodokļu apjomi pieaugs neatkarīgi no grozījumiem likumos. Ir vērts paturēt prātā, ka ar motivējošiem pasākumiem var panākt labākus rezultātus, nekā ar „apkarošanas” metodēm.

Pēdējos gados veikto publisko aptauju rezultāti norāda uz sabiedrības zemo uzticības līmeni tiesām. Vērtējot sabiedrības attieksmes maiņu pret tiesu sistēmu, tieslietu eksperts Lauris Liepa norāda, ka pētījumos iezīmētas tiesu darba vājākās vietas: lietu izskatīšanas ilgums, dokumentu aprite tiesā un tiesas procesa dārdzība. Šogad pieņemtie grozījumi likumā „Par tiesu varu” paredz vairākas potenciāli labvēlīgas izmaiņas attiecībā uz dažām no tiesu sistēmas problēmām. Saeima arī ir pieņēmusi labvēlīgi vērtējamu regulējumu, kas stimulēs tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu un atbilstošu atalgojuma pieaugumu.

Tieslietu ministrija paredz tiesnešu skaita pieaugumu, kas veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu Rīgas tiesās. Tomēr grozījumos likumā „Par tiesu varu” paredzēts ilgs - 4 gadu termiņš tiesnešu skaita pārskatīšanai. Tāpēc nevar apgalvot, ka šobrīd paveiktais attiecībā uz tiesnešu skaita pieaugumu atrisina tiesu noslodzes un procesu paātrināšanas jautājumu. Kopumā jāsecina, ka grozījumi likumā „Par tiesu varu” būtiski neuzlabos pastāvošās dokumentu aprites nepilnības un procesu ilgumu problēmas, turklāt, to ieviešanas termiņi ir nepamatoti gari. Nav paredzēti konkrēti pasākumi kā veicināt uzticības pieaugumu tiesu sistēmai.

Vērtējot valdības darbu maksātnespējas jomā, eksperti norāda uz faktu, ka 2013. gadā maksātnespējas procesa lietu izskatīšanas ilgums ir palielinājies gandrīz divreiz salīdzinājumā ar 2011.gadu, kas ļauj secināt, ka nav ierosināti un veikti pasākumi maksātnespējas procesa saīsināšanai. Labvēlīgi vērtējams faktors: būtiski saīsinājies laiks, kas ir nepieciešams, lai Maksātnespējas administrācija veiktu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu Garantiju fonda. “Pašlaik uzsāktie un nepabeigtie darbi vērtējami kā nepietiekami valdības deklarācijā norādīto mērķu sasniegšanai. Iesākto normatīvo grozījumu turpmākā attīstība atkarīga no nākamās valdības un tieslietu ministra nostājas”, uzskata Liepa.

Ar Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa 2013 materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Šogad uzmanība tika pievērsta tādām jomām kā makroekonomiskā stabilitāte, situācija darba tirgū un investīciju piesaiste, eksporta struktūra un uzņēmējdarbības veicināšana. Apvienības biedru un ekspertu uzmanības lokā bija sabiedrības attīstībai svarīgi jautājumi - demogrāfiskā situācija, augstākās izglītības kvalitāte, uzticēšanās valsts varai un tiesiskajai sistēmai. Pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam, Ekonomistu Apvienība 2010 ilgtermiņā analizēs valstī pieņemto lēmumu atbilstību Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.
www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.