Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings 2013 - jomas un jautājumi

1. Uzticēšanās valsts varas institūcijām
Sabiedrības uzticēšanās parlamentam un valdībai bāzējas uz to, cik lielā mērā sabiedrība var paļauties uz lēmumiem, kurus pieņem attiecīgās institūcijas, kā arī politiskās partijas, kas veido šīs institūcijas. Neuzticēšanās ir fundamentāla problēma, kas agri vai vēlu var atspoguļoties lēmumu leģitimitātes deficītā. Lai mainītu situāciju hroniski zemu uzticēšanās reitingu apstākļos, politiķiem, ar īpašu vērību, nepieciešams sekot savu solījumu izpildei un savu lēmumu izpildes pašdisciplīnai. 
Saeimas un valdības lēmumi 2013. gadā, kas veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai.

2. Izglītība 
Augstākās izglītības kvalitātes problēmas atspoguļojas gan objektīvu, sabiedrībai izprotamu un pieņemamu izglītības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju trūkumā, gan absolventu konkurētspējas problēmās. Politikas veidotāju nopietns izaicinājums - kā atjaunot izglītības kvalitāti un prestižu.

Uzdevumi, kurus valdība uzstādījusi augstākās izglītības kvalitātes celšanai, un izvēlētie veidi šo uzdevumu izpildei.


3. Demogrāfiskā krīze 
Demogrāfija ir formulēta kā viena no svarīgākajām valsts prioritātēm. Šīs problēmas risināšanai ir nepieciešam konsekventa rīcība ilgtermiņā, nevis kampaņveidīgi pasākumi. 

Demogrāfijas problēmu risinājumi 2013. gadā.


4. Darba tirgus
Pēckrīzes gadu darba tirgus tendences Latvijā zīmīgas ar augstu bezdarbu, darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu un būtisku atalgojuma samazinājumu. 

Latvijas valdības paveiktais 2013. gadā nodarbināto skaita palielināšanā tautsaimniecībā.


5. Investīciju piesaiste
Iepriekšējo gadu krīzes pārvarēšanas politika un ilgstoša globālās ekonomiskās vides nenoteiktība nav veicinājusi privātā kapitāla investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.  

Latvijas valdības paveiktais 2013. gadā investīciju piesaistes jautājumu risināšanā.


6. Makroekonomiskā stabilitāte
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikas attīstība bijusi ārkārtīgi nesabalansēta, ko, līdz ar citiem faktoriem, izraisīja nekonsekventa ekonomiskā politika. Straujo ekonomisko svārstību rezultātā, arī citu makroekonomisko rādītāju dinamikā bijusi vērojama liela nestabilitāte.

Latvijas valdības 2013. gada darbības ietekme uz valsts makroekonomisko ilgtspēju.


7. Uzņēmējdarbības veicināšana
Latvijas uzņēmēji min daudzas problēmas, kas kavē uzņēmējdarbību: birokrātiski šķēršļi likumdošanas un institucionālā līmenī; nodokļu slogs un neprognozējamība; darba devējam nelabvēlīga darba likumdošana; neefektīvas maksātnespējas un strīdu šķiršanas procedūras, atbalsta trūkums mazajiem uzņēmējiem utml..

Valdības lēmumu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Svarīgākie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi, ko valdība ir veikusi 2013. gadā.


8. Eksporta struktūra
Latvijas eksportā dominē maz apstrādāta produkcija, tajā ir neliels augstu tehnoloģiju produkcijas īpatsvars. Šāda eksporta struktūra ierobežo valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas apstākļos, kad tā pamatā balstās uz eksportu.

Latvijas valdības 2013. gadā veiktie pasākumi Latvijas eksporta struktūras uzlabošanā un augstu tehnoloģiju produkcijas īpatsvara paaugstināšanā.


9. Motivācija darboties legālajā biznesā
Valsts represīvais aparāts jeb funkcionalitāte ir spēcīgāka pret mazo legālo uzņēmēju nekā pret mazo “pelēko” darboni.

Latvijas valdības paveiktais 2013. gadā, lai ieinteresētu pelēkās ekonomikas dalībniekus pāriet legālajā biznesā un legālo biznesu – neapsvērt iespēju darboties “pelēkajā” uzņēmējdarbības zonā.


10. Uzticība tiesām un tiesiskajai sistēmai.
Neskatoties uz vairākiem soļiem tiesu darbības uzlabošanā, sabiedrības uzticība tiesu sistēmai ir nepieņemami zema. To veicina arī ārējie faktori, kas ietekmē tiesu sistēmu - tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojums, politiķu nekonsekvence un pretrunīgā attieksme pret tiesu varu, it īpaši attiecībā uz tiesu darbinieku atalgojumu un tiesnešu vēlēšanām, likumdevēja darbs ar tiesisko sistēmu reglamentējošajām normām.

2013. gadā veiktās darbības, kas veicinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai un nostiprinātu tiesu varas neatkarību.

11. Tiesu reforma 
Tiesu reformas ietvaros paredzēts būtisks solis attiecībā uz tiesas procesa vešanu t.s. Tīrās tiesu instancēs. To paredzēts īstenot līdz 2017.gadam. Reformas ietvaros varētu tikt samazināts tiesnešu skaits. Šis solis un arī citas reformas iniciatīvas ir saistītas ar neizbēgamu valdības ietekmi uz tiesu darbu un risku, ka tiesas neatkarība var tikti ietekmēta. 

2013. gadā veiktie konkrētie pasākumi tiesu darbības atvieglošanai un modernizēšanai. Tiesu reformas turpmākais plāns.


12. Maksātnespējas procesa efektivitāte 
Valsts un tiesu sistēma iesaistās saimnieciskajā darbībā iespējami reti, lai neradītu nepamatotas novirzes no tirgus ekonomikas standartiem. Viens no nozīmīgākajiem šādas iejaukšanās gadījumiem ir uzņēmumu maksātnespējas un bankrota gadījums. Iestājoties juridiskai maksātnespējai, uzņēmuma aktīvi ir iesaldēti, tie atrodas ārpus ekonomiskās aktivitātes. Ekonomiskās krīzes rezultātā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits un iesaldēto aktīvu apjoms strauji palielinājās. Maksātnespējas procesu regulējums bija nepilnīgs un kļūdains vairākos aspektos, to uzskatāmi parādīja vairāki skandalozi maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanas gadījumi. Arī pēc krīzes vērojami gadījumi, kad maksātnespējas procesu un bankrota regulējums nepilda tā uzdevumus - nodrošināt kreditoru intereses, atgriezt aktīvus tautsaimniecības apritē iespējami īsākā laikā un ar iespējami mazākiem vērtības samazinājumiem.

Maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma izmaiņas.

Vairāk par projektu šeit.
www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts.

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.