Ekonomistu Apvienības 2010 diskusija par Latvijas transporta politiku

30.05.2012

Latvijas valsts interesēs ir izmantot līdzdalību Eiropas Savienībā, lai attīstītu transporta infrastruktūru ziemeļu – dienvidu virzienā, vienlaikus īstenojot pragmatisku politiku tranzīta plūsmas stiprināšanai ar austrumiem, diskutējot par Latvijas transporta nākotnes prioritātēm, vienojās Ekonomistu Apvienības 2010 biedri.

Runājot par Eiropas un Latvijas transporta infrastruktūras nākotni, Ekonomistu Apvienības 2010 biedri savā pavasara konferencē, galvenokārt, apsprieda ziemeļu - dienvidu virziena jeb Rail Baltica projektu, kā arī Maskavas virziena dzelzceļa līnijas attīstības perspektīvas.

R.Zīle "Connecting Europe"

Apvienības biedrs un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle savā referātā aicināja novērtēt Eiropas Savienības jauno pieeju infrastrukturas attīstībai jeb Connecting Europe facility transporta koridoru projektu, kura realizācijā Eiropa plāno ieguldīt 50 miljardus euro, izmantojot arī kohēzijas instrumentu. “Ja šajā projektā tiek iekļauts Rail Baltica, tad 85% līdzekļu tā īstenošanai Latvija varētu iegūt no ES nodokļu maksātāju atbalsta”, pieļauj Zīle. Latvijas valsts līdzfinansējums 250 līdz 500 miljonu apmērā, no ekonomistu viedokļa, ir samērīgs un diskusijā tika minēti vairaki argumenti par labu šā projekta attīstībai.

Pirmkārt, tā ir Latvijas ģeopolitiska izvēle - vai sekot  Krievijas dzelceļa līniju izstrādātajai vīzijai par Latvijas piederību šīs valsts vienotajai transporta telpai, vai iekļauties Eiropas Savienības transporta sistēmā. “Krievijas interesēs ir panākt, lai Baltijas transporta plūsma ietu caur Krieviju, bet viņi savienosies ar Eiropu. Sekojoši, šī valsts pareizi rīkojas, lai realizētu savas intereses. Taču svarīgākais ir jautājums  par Latvijas valsts interesēm”, norāda Ojārs Kehris, kurš uzskata, ka atbildīgās ministrijas pastāvēšanas būtība Latvijas interešu aizstāvēšana. “Krievijas kapitāls ir atbalstāms mūsu uzņēmumos, bet par valsts interesēm ir jāgādā Latvijas valdībai”.Skatoties uz transporta politiku Baltijas kontekstā, nākas secināt, ka igauņi un lietuvieši rīkojas gudri, ar sev izdevīgu nekaunību, savukārt Latvija bieži neizmanto savas iespējas un, diemžēl, daudzos jautājumos ir Baltijas vājākais punkts. “Latvijas valdības uzdevums ir panākt sev vēlamo”, uzskata Roberts Zīle. “Ja neizmantosim Eiropas nodokļu maksātāju naudu Rail Baltica projektam, Lietuva līdz Kauņai izbūvēs arī Eiropas platuma (1435mm) sliedes un izveidos savu loģistikas centru ar transporta virzieniem uz Kaļiņingradu, Poliju un citos virzienos, bet Latvija zaudēs arī austrumu plūsmas vērtību”, brīdina Zīle.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka tranzīts Eiropas virzienā neattīstās, jo kravu pārvadājumus ietekmē Latvijas autoceļu sliktā kvalitāte. Zīle atsaucas uz pētījumu par kravas mašīnu intensitāti: Via Baltica tā ir daudzkārt augstāka nekā Rīgas – Maskavas virzienā, kas liecina par kravu potenciālu arī Rail Baltica. “500 miljonu euro līdzmaksājums no valsts attīstības viedokļa nav nekas ārkārtējs. Ja gribam noteiktību un mazākus riskus, ziemeļu – dienvidu virziens ir absolūta nepieciešamība”, uzskata ekonomists Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka finansējums atrodas vienmēr, ja pierādās projektu rentabilitate, turklāt investīcijas paliek šeit - Latvijā”.Apvienības biedrs Edmunds Krastiņš apšaubīja Latvijas spēju realizēt miljoniem vērtus projektus, ja daudzu gadu laikā nav izdevies saprast kaimiņu vajadzības un radīt izdevīgus nosacījumus kravu plūsmai no austrumiem. Krastiņš minēja piemēru: piecus gadus notiek sarunas par dzelzceļa pievada izbūvi Kundziņsalā, kur notiek jaunu terminālu būve, bet atbilstošas infrastruktūras trūkums ierobežo to kapacitāti. Viņaprāt, vispirms jāveic pārdomātas investīcijas šādu “pudeles kaklu” likvidēšanā esošajā infrastruktūrā, kas daudzviet Latvijā kavē tautsaimniecības attīstību.Investīciju kompānijas pārstāvis Kārlis Cerbulis uzskata par nepieņemamu latviešiem raksturīgo pieeju pretstatīt iespējas – ja Latvijas izaugsmei ir izdevīga gan Rail Baltica radītā saikne ar Eiropu, gan  uzlabota transporta plūsma no austrumiem, aktīvi ir jāstrādā abos virzienos. “Ja tautsaimniecībai nozīmīgus lēmumus nosaka interešu grupas, korupcija vai nekompetence, tad problēmas jārisina šajā virzienā, nevis izdarot kaut kādas izvēles”, norāda Cerbulis. Viņa viedoklim piekrita vairums diskusijas dalībnieku.

“Kamēr bijām Krievijas impērijas sastāvā, šī lielvalsts uzbūvēja transporta ceļus no savām rūpnīcām uz Latvijas ostām un šī pieeja tika attīstīta arī padomju gados. Kamēr esam Eiropas Savienības sastāvā, mums jāizmanto piedāvātās iespējas, lai attīstītu arī ziemeļu - dienvidu virzienu”, uzskata apvienības prezidents Ojārs Kehris.