O. Kehris: ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija, db.lv

20.04.2012

«Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Pašlaik eiro zona ir ievainota, vērojama stagnācija. Dzīves līmenis Eiropā joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē, bet nav nekādu garantiju, ka tas saglabāsies arī nākotnē,» atbildot uz izdevuma SestDiena jautājumu, vai Eiropā gaidāms jauns krīzes vilnis, stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.
«Daži laikam cer, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Visi skatās cits uz citu, un nekas nenotiek. Savulaik jau Makss Vēbers rakstīja, ka ekonomisko grūtību laikā birokrātijai ir tendence pieaugt, jo birokrātiem arī ir savi radi, draugi un paziņas, kam vajadzīgs darbs. Es ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija,» viņš skaidrojis.
Vienlaikus Kehris norādījis: «Ja būs jauna krīze, tad labāk to sagaidīt eiro zonā, nevis kā mazai saliņai pasaules okeānā. Gribam vai ne, bet Latvijas loma ir pielāgoties pasaules tendencēm, nevis radīt jaunas. Protams, kādā brīdī arī mazas valstis var aizstāvēt savus principus un nostāties pret vairākumu, piemēram, varam atcerēties Īrijas balsojumu referendumā par Eiropas Savienības jautājumiem. Taču nevar visu laiku būt opozīcijā un mācīt visiem pārējiem dzīvot. Latvijas spēks ir tieši prasmē pielāgoties.»
«Eiro zona no ekonomistu skatpunkta ir eksperiments. Tikai laiks rādīs, vai tas būs sekmīgs. Es gribētu, lai tas būtu sekmīgs!» viņš norādījis.
«Skaidrs, ka Grieķijas parādus nāksies norakstīt. [Latvijas premjers Valdis] Dombrovskis par to būs ļoti dusmīgs, jo kā tad tā: mēs centāmies, darījām visu iespējamo, lai savilktu jostu un nedzīvotu pāri saviem līdzekļiem, bet grieķiem vienkārši norakstīs? Latvija ir gājusi pa konsolidācijas ceļu, bet man ir šaubas, vai Eiropas dienvidu valstis ir gatavas nest šādu upuri,» stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents.
Jāatgādina, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas vakar uzsvēra - tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.
V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.
Latvija nav atgriezusies pie iepriekšējā, ļoti straujā attīstības tempa, ko veicināja pārmērīgais kredītu pieaugums, taču 2011. gadā tās izaugsme sasniedza 5,5 procentus un tuvākajos gados Latvijā neapšaubāmi būšot ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā, akcentēja premjers.