Ekonomistu Apvienības 2010 tikšanās ar R.Ķīli: Apvienības biedri atbalsta plānotās reformas

16.04.2012

Tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, Ekonomistu Apvienības 2010 biedri uzsvēra ministra iecerētā reformu plāna nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā un pauda atbalstu tā īstenošanā. “Ja Ķīļa iecerētās pārmaiņas tiks nobremzētas, tad reformas izglītībā atliksies uz ļoti ilgu laiku un spējīgākie jaunieši vēl aktīvāk meklēs iespējas pamest Latviju”, norādīja apvienības prezidents Ojārs Kehris.

Fotogalerija

Iezīmējot svarīgākos darbus, kas veicami šajā gadā, Ķīlis uzsvēra augstākās izglītības studiju programmu izvērtējumu, kas tiks pabeigts jūlijā un sniegs skaidru priekštatu par konkurētspējīgām studiju programmām Latvijā. Jau tagad zināms, ka aptuveni 13% programmas ir akreditētas, bet faktiski nedarbojas. Izvērtējums paredz konkrētus lēmumus - konsolidēt ārkārtīgi fragmentēto augstākās izglītības sistēmu un, sekojoši, pārdalīt valsts līdzekļus par labu konkurētspējīgām programmām. Salīdzinājumam ministrs minēja Šveici, kur augstskolas ir pasaules labāko vidū, bet studēt doktorantūrā iespējams tikai 12 programmās. “Mēs Latvijā uzskatām, ka varam nodrošināt zinātniskās darbības kvalitāti vairāk kā 20 vietās”, skeptisks par programmu līdzšinējo daudzumu ir Ķīlis.

Ministrs norādīja, ka arī kopējais zinātnes izvērtējums Latvijā pēdējo reizi veikts pirms divdesmit gadiem, tāpēc šogad Ziemeļvalstu un britu eksperti pēc īpašas metodikas izvērtēs visu Latvijas zinātnes institūtu darbību un līdz novembra beigām sniegs ieteikumus zinātnes finansēšanas un labas pārvaldības  jautājumos. 

Šie un citi lēmumi skars atsevišķu ieinteresēto grupu un personu intereses, tāpēc ministrs prognozē asus centienus iecerētās pārmaiņas izglītības un zinātnes sistēmā nobremzēt. Ņemot vērā augstskolu autonomiju, ministrija piedāvās savus ieteikumus un cer uz nozaru ekspertu un sabiedrības atbalstu kvalitatīvas izglītības radīšanā, lai Latvijas iedzīvotāji spētu konkurēt gan reģionā, gan globālajā darba tirgū.

Atbildot ekonomistu ierosinājumam par sporta, mūzikas, mākslas un citu specializēto skolu piesaisti vispārizglītojošām mācību iestādēm, Ķīlis norādīja, ka šī ideja atbilst iecerei par vispārizglītojošo skolu autonomijas palielināšanu. Skolas patstāvīgi, bez centralizētām regulām, varēs pieņemt lēmumus un konsolidēt resursus darbībai, kas apmierinātu vecāku pieprasījumu. “Vecāku lomai izglītības procesā ir būtiski jāpieaug”, uzskata ministrs.

Sarunas dalībnieki aicināja ministriju aktīvāk skaidrot iecerēto augstākās izglītības finansēšanas modeli, jo publiskajā telpā bieži lietotais jēdziens “maksas izglītība”, iespējams, rada sabiedrības pretreakciju nepieciešamajām reformām.

Pēc Ķīļa ieceres, par studijām sākotnēji nebūtu jāmaksā no personiskiem līdzekļiem, bet iemaksa tiktu veikta no publiskiem avotiem. Studijas pabeidzot, absolventam būtu dažādas iespējas, kā pakāpeniski veikt atmaksu publiskajā fondā, kas tādējādi turpinātu finansēt nākamos studentus. Šo shēmu papildinātu citas iespējas un atvieglojumi - jau pašlaik darbojas sistēma, kur valsts dzēš studiju kredītus motivētiem skolotājiem. Arī augstskolām būtu jācīnās par iespēju piesaistīt spējīgākos studentus, piedāvājot stipendijas labākajiem. “Stratēģisks atbalsts atsevišķām programmām, līdzmaksājuma “griesti” – šie ir tikai daži apspriežami mehānismi, lai kvalitatīvu izglītību nesauktu par bezmaksas, taču padarītu pieejamu ikvienam motivētam jaunietim”, skaidroja izglītības ministrs.

Runājot par nākotnes plāniem, Roberts Ķīlis uzsvēra nepieciešamību mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli, kā arī izveidot efektīvu mūžizglītības sistēmu – profesionālās izglītības centrus, kas apkalpotu ne tikai jauniešus, bet visa vecuma iedzīvotājus, lai tie varētu pilnveidot savas prasmes dzīves garumā. Dienas kārtībā arī ministrijas restrukturizācijas pabeigšana, kā arī pedagogu novērtējuma, motivācijas un profesionālās pilnveides jautājumu risināšana, lai maksimāli saglabātu esošo kvalitāti.

Diskusijas noslēgumā ekonomisti ministram novēlēja izturību un profesionālus partnerus iecerēto reformu īstenošanā. “Mēs ceram, ka izglītības ministra plānus uzskatāmāk atbalstīs arī kolēģi valdībā un sabiedrība spēs novērtēt, ka valdības prioritāte ir ne tikai pensijas, bet arī izglītība”, apvienības vēlējumu ministram pauda Ojārs Kehris.